"Norvik bankas" īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam nav nojausmas, uz kāda pamata balstīts aizdomās par kukuļņemšanu turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča paustais, ka "Norvik banka" un tās īpašnieki šķīrējtiesā no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro.
"Man nav nojausmas, no kurienes viņš ņēmis šādu ciparu, domāju, ka no gaisa, lai iespaidotu publiku," intervijā portālam "rus.Delfi.lv" atzinis Guseļņikovs.
"Norvik banka" pērn decembrī vērsās Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā ar prasību pret Latvijas valsti, šo prasību pamatojot ar to, ka Latvijas iestādes pret banku īstenojušas "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvo pieeju".
Iepriekš Guseļņikovs medijiem stāstījis, ka Rimšēvičs izspiedis kukuļus. Kriminālprocess, kurā patlaban Rimšēvičam piemērot aizdomās turamā statuss, gan nav saistīts ar Guseļņikovu. Tomēr Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus.
Guseļņikovs intervijā "rus.Delfi.lv" par nepatiesiem apvainojumiem nodēvē Rimšēviča izteikumus, ka Guseļņikovs aizņēmies naudu, lai iegādātos banku Latvijā, un apmānījis regulatoru.
"Protams, šie ir savādi un nepatiesi apvainojumi," saka Guseļņikovs un pauž izbrīnu: "Interesanti, kā šis cilvēks, kuram pēc paša vārdiem nav nekādas saistības ar banku regulēšanu, to visu zina? To viņam ziņoja FKTK? Un kāpēc viņš šo informāciju publiskoja tikai pēc aizturēšanas? Kur viņš bija agrāk? Kāpēc klusēja? Vai arī tas ir izmisīgs mēģinājums mainīt tēmu un novērst uzmanību no sevis paša un saviem nodarījumiem?"
"Norvik bankas" īpašnieks stāsta, ka bankai bijušas pietiekami konstruktīvas attiecības ar iepriekšējo FKTK vadītāju Kristapu Zakuli. "Man atmiņā viņš palicis kā kārtīgs un konstruktīvs vadītājs. Mēs ne vienmēr bijām vienisprātis, bieži strīdējāmies, bet pat tad, kad viņš mani bāra, es sapratu, ka viņam ir taisnība," sadarbību raksturo Guseļņikovs, piemetinot, ka "viņam bija savs viedoklis, nevis viņš darbojās saskaņa ar vēl kāda cita viedokli".
Guseļņikovs vērtē, ka Latvijā ir daudz krietnu dažādu līmeņu vadītāju un īpašu, negatīvu attieksmi no oficiālām personām viņš piedzīvojis tikai no kādreizējās Valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes puses un no Zakuļa pēcteča FKTK vadītāja amatā Pētera Putniņa.
"Atceros, ka saistībā ar "Winergy" krimināllietu es daudzreiz gāju uz prokuratūru, pie paša ģenerālprokurora. Viņš personīgi iedziļinājās problēmās, nekad neatteicās mani pieņemt," labu sadarbības pieredzi raksturo Guseļņikovs.
Viņš atzīst, ka situācija ar "Winergy" ir "ļoti sarežģīts un samudžināts gadījums".
""Norvik banka", kam bija negatīvs kapitāls, nez kāpēc nezin kur maksāja desmitus miljonu, un tika vienkārši izlaupīta, regulatoram to pieļaujot, vienīgais aktīvs – vēju parks – tika nolaists līdz maksātnespējai ar fiktīviem kreditoriem un Sprūda administratoriem (Māris Sprūds un Ilmārs Krūms – maksātnespējas administratori, pret kuriem sākts kriminālprocess saistībā ar izspiešanu organizētā grupā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – red.)," klāsta Guseļņikovs un skaidro, ka daļu aktīvu piesavinājies "Enercom Pluss". Jāpiezīmē, ka "Enercom Pluss" bija saistīta ar "Winergy", taču tā figurē arī atsevišķā kriminālprocesā saistībā ar bankas dokumentu viltošanu. Tiek pieļauts, ka šī kompānija nelikumīgi ieguva 1,6 miljonus eiro no programmas cīņai klimata pārmaiņām.
"No tāda zaudējuma, pēc krāpnieku ieceres, un ar viņu "jumtu" Latvijas valdības elitē nevajadzēja atgūties arī pašai bankai. Taču te parādījāmies mēs... Divos gados mums izdevās dažādos veidos šos aktīvus atgūt (..). Patlaban vēja parks darbojas un ģenerē pietiekamu naudas plūsmu, lai atgūtu visu bankas kredīta ekspozīcijas summu. Turklāt šo naudas plūsmu garantējusi valsts (..)," skaidro Guseļņikovs, piebilstot gan, ka palikusi vēl viena problēma – kredīts ir pārāk liels esošajam bankas kapitālam.
"Nevienam kredītam nevajadzētu būt lielākam par 25% no kapitāla. Formāli tas ir pārkāpums, bet tas izveidojies vēl pirms mums. Lai to novērstu, nepieciešams pārdot parku," skaidro "Norvik bankas" īpašnieks un piebilst, ka esot virkne pircēju, taču tie vēlas, lai "Winergy" tiktu izslēgts no kriminālprocesa.
Guseļņikovs uzskata, ka pēdējās dienās Latvijā piedzīvotais – Rimšēviča aizturēšana, "ABLV Bank" problēmas, Guseļņikova konflikta ar FKTK un Latvijas Banku kulminācija – ir tīra sakritība.
"Mēs iesniedzām iesniegumu "UK Serious Fraud Office" vēl augustā, ECB informējām novembrī, bet policijai Latvijā daļēju ziņojumu iesniedzām pērnā gada decembrī," skaidro Guseļņikovs un apgalvo, ka viņam nav ne jausmas, no kurienes parādījusies fotogrāfija, kurā atainots Rimšēvičs Kamčatkā kopā ar Krievijas ieroču jomas uzņēmēju Dmitriju Piļščikovu. Šī fotogrāfija ilustrēja AP sagatavo rakstu, kurā Guseļņikovs stāsta par to, ka Latvijā no viņa tiekot prasīti kukuļi.
Visa Guseļņikova intervija portālam "rus.delfi.lv" lasāma šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
