'ABLV Bank' pārdod vērtspapīrus tirgū un gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai (plkst.11.50)  (230)

Bernis vērsa uzmanība, ka Latvijas Banka pašlaik nav vienīgais vērtspapīru pircējs.

"ABLV Bank" daļēji atjaunojusi piekļuvi infrastruktūrai un tirgojusi vērtspapīrus pirmdien, otrdien, trešdien, skaidroja Bernis. Pārdota apmēram trešdaļa no bankas vērtspapīru portfeļa. Vērtspapīri tiek iegādāti no visām pasaules malām.

Tā kā izdevies pārdot ievērojamu daļu no bankas vērtspapīru portfeļa, bankai veidojas būtiskas brīvas naudas rezerves, informēja bankas līdzīpašnieks.

"ABLV Bank" iepriekš lūdza Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Šis darījums var notikt pa daļām, un Latvijas Bankas šī lūguma ietvaros jau aizdevusi "ABLV Bank" 97 miljonus eiro, pretī saņemot kā nodrošinājumu augstvērtīgu vērtspapīru portfeli. Trešdien Latvijas Banka sāka vērtēt, vai izsniegt papildu likviditātes palīdzību "ABLV Bank", un vērtēja kā aizdevuma ķīlu piedāvātos vērtspapīrus. Latvijas Banka līdz šim nav sniegusi informāciju, vai piešķirs likviditātes atbalstu papildu jau minētajiem 97 miljoniem eiro.

Bernis atzīmēja, ka bankas klientu lojalitāte un uzticēšanās ir neticama. Trīs dienu laikā bankā saņemti vairāk nekā 1000 pieteikumi no bankas klientiem par depozītu noguldīšanu vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā.

Bernis pauda pārliecību, ka banka ir gatava tai noteikto maksājumu ierobežojumu atcelšanai. Kopš 19. februāra bankai uz laiku noteikti maksājumu ierobežojumi un liegts veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Tas ir veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai bankas likviditātes rādītājus, skaidrojis Latvijas banku uzraugs.

Pirms maksājumu ierobežojumu noteikšanas no "ABLV Bank" dažu dienu laikā tika izņemti apmēram 600 miljoni eiro.

"Darām visu, lai nodrošinātu bankas stabilitāti un atceltu maksājumu ierobežojumus," skaidroja Bernis. Banka izstrādājusi turpmākās darbības plānu un gaida regulatora lēmumu.

Bernis uzsvēra, ka "ABLV Bank" ir viena no labāk kapitalizētajām bankām. Kapitāla pietiekamība ir augstā līmenī - 21,6%, savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%. Bankas kredītportfelis ir tuvu vienam miljardam eiro, un tas ir kvalitatīvs un ienesīgs. Bankas pasīvi ir ļoti labā līmenī, uzsvēra "ABLV Bank" līdzīpašnieks.

"ABLV Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds žurnālistus informēja, ka banka arī plāno mainīt biznesa modeli. Darījumos ar ārvalstu klientiem ir divi virzieni – aktīvu pārvaldīšana un norēķini. Norēķinu bizness ir augsta riska bizness, tāpēc banka plāno fokusēties uz otru biznesa segmentu, kurai tai ir pietiekami laba pieredze.

"ABLV Bank" ar grūtībām saskārusies kopš 13. februāra, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") rosināja liegt bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāros. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai.

Pati banka uzsver, ka tā nav devusi kukuļus nevienai amatpersonai. Tāpat banka uzsver gatavību sadarboties ar ASV un sniegt visu nepieciešamo informāciju. Kredītiestāde vērš uzmanību, ka tā veltījusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas un arī turpmāk būs gatava rekomendācijām bankas darbības stiprināšanai.

"ABLV Bank" iepriekš atzina, ka FinCEN ziņojums bankai bija nepatīkams pārsteigums, jo pirms tā publicēšanas nebija nekādas komunikācijas ar banku vai ieteikumu, ko banka būtu atteikusies izpildīt.

Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā. Tobrīd "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām, un pamatā noguldījumus veidoja pieprasījumu noguldījumi.

"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.