Lai gan "ABLV Bank" sniegtais atbalsts no Latvijas Bankas (LB) puses mudina vilkt paralēles ar savulaik glābto "Parex banku", starp abiem gadījumiem ir būtiskas atšķirības – ja tagad LB sniedz aizdevumu, tad valsts savulaik bez ilūzijām ieguldīto naudu atgūt kļuva par "Parex bankas" līdzīpašnieci.
""ABLV Bank" gadījumā LB iegādājās vērtspapīrus, bet ne bankas akcijas. Ja "ABLV Bank" nespēs aizdevumu atmaksāt, vērtspapīri paliks Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcībā un tos varēs tālāk realizēt," portālam "Delfi" skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga. Viņa uzsver, ka ECB rūpīgi izvērtē, cik kvalitatīvus vērtspapīrus tā iegādājas, tāpēc "ABLV Bank" sniegtais atbalsts uzskatāms par aizdevumu, kurš nodrošināts ar ķīlu.
Vēstīts, ka līdz šim LB aizdevusi "ABLV Bank" 97,5 miljonus eiro no prasītajiem 480 miljoniem eiro, pretī kā nodrošinājumu saņemot augstvērtīgu parādu portfeli.
Pēdējās dienās no "ABLV Bank" vērtspapīrus iegādājas ne tikai Latvijas Banka, bet arī citas iestādes "visās pasaules malās", ceturtdien preses konferencē informēja "ABLV Bank" vadība.
Latvijas Banka nesaņem valsts finansējumu, uzsver profesore Rupeika-Apoga. Līdz ar to "ABLV Bank" aizdevums nav sniegts par valsts līdzekļiem.
Savukārt "Parex bankas" gadījumā valsts pirms 10 gadiem pārņēma bankas kapitāldaļas, ieguldot ap 800 miljoniem latu (ap miljardu eiro), tādējādi kļūstot par "Parex" līdzīpašnieci. Profesore Rupeika-Apoga uzsver, ka "ABLV Bank" sniegtais aizdevums nerada nekādas bankas īpašnieku vai akcionāru izmaiņas.
"Parex" savulaik sadalīja divās daļās – "Reverta", kam uzticēja problemātisko aktīvu pārvaldīšanu, kā arī banku "Citadele", kuras rīcībā nonāca labie aktīvi. Kopējais ''Revertas'' atgūto līdzekļu daudzums kopš 2010. gada ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem.
Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs pērn Saeimā atskaitījās par valsts sekmēm "Parex bankas" sniegtā atbalsta atgūšanā. Viņš neslēpa, ka bankas glābšana nebija peļņas gūšanas projekts, bet gan finanšu sistēmas stabilizācija, un jau sākumā bija plānots, ka visus valsts līdzekļus atgūt neizdosies.
"ABLV Bank" ar grūtībām saskārusies kopš 13. februāra, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") rosināja liegt bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāros. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai.
Pati banka uzsver, ka tā nav devusi kukuļus nevienai amatpersonai. Tāpat banka uzsver gatavību sadarboties ar ASV un sniegt visu nepieciešamo informāciju. Kredītiestāde vērš uzmanību, ka tā veltījusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas un arī turpmāk būs gatava rekomendācijām bankas darbības stiprināšanai.
"ABLV Bank" iepriekš atzina, ka FinCEN ziņojums bankai bija nepatīkams pārsteigums, jo pirms tā publicēšanas nebija nekādas komunikācijas ar banku vai ieteikumu, ko banka būtu atteikusies izpildīt.
Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā. Tobrīd "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām, un pamatā noguldījumus veidoja pieprasījumu noguldījumi.
Kopš 19. februāra bankai uz laiku noteikti maksājumu ierobežojumi un liegts veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Tas ir veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai bankas likviditātes rādītājus, skaidro Latvijas banku uzraugs. Tagad "ABLV Bank" pārliecināta, ka ir gatava tai noteikto maksājumu ierobežojumu atcelšanai.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
