Trešdien "ABLV Bank" ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kā arī Valsts policijā, lūdzot tiesībsargājošām iestādēm skaidrot, vai pret banku "izvērsta ilgstoša kaitniecīga rīcība", ceturtdien preses konferencē teica "ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis.
"Manuprāt, pret banku negodprātīgas rīcības dēļ tika izvērsta ilgstoša kaitniecīga rīcība un ārzemju tiesībsargājošo iestāžu tīša maldināšana," norādīja Bernis, neprecizējot, kurš šo kaitniecisko rīcību, viņaprāt, izvērsis.
Jau ziņots, ka 13. februārī "FinCEN" nāca klajā ar ziņojumu, kurā rosināja liegt "ABLV Bank" nodrošināt korespondentkontus ASV dolāros un kurā banka tiek vainota "institucionalizētā naudas atmazgāšanā" un arī kukuļdošanā.
Pati banka uzsver, ka tā nav devusi kukuļus nevienai amatpersonai. Tāpat banka uzsver gatavību sadarboties ar ASV un sniegt visu nepieciešamo informāciju. Kredītiestāde vērš uzmanību, ka tā veltījusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas un arī turpmāk būs gatava rekomendācijām bankas darbības stiprināšanai.
"ABLV Bank" iepriekš atzina, ka FinCEN ziņojums bankai bija nepatīkams pārsteigums, jo pirms tā publicēšanas nebija nekādas komunikācijas ar banku vai ieteikumu, ko banka būtu atteikusies izpildīt.
Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā. Tobrīd "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām, un pamatā noguldījumus veidoja pieprasījumu noguldījumi.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
