Informācija, ko pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas saņēmušas amatpersonas Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē, bijusi "vēl nopietnāka, nekā bijām domājuši", laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" teikusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
"Runājot par situāciju kopumā: līdzīgās situācijās informācija strauji mainās un papildinās, tā mēdz būt arī pretrunīga, nāk klāt jauni fakti. Parlamentārā kontrole ir veids, kā palīdzēt," izdevumam stāstījusi Mūrniece, piebilstot, ka cer uz ātru un objektīvu lietas virzību.
Tāpat viņa norādījusi, ka Saeima sākusi domāt par to, kā pilnveidot likumdošanu, iespējams, nosakot, cik termiņus pēc kārtas Latvijas Bankas vadītāja amatā var strādāt viena un tā pati persona.
Saeimas priekšsēdētāja arī uzsvērusi, ka Latvijā šobrīd ir finanšu sistēmas reputācijas krīze. Vērst par labu skandāla iedragāto Latvijas finanšu sistēmas tēlu nebūšot vienkārši un tas var prasīt vairākus gadus, teikusi Mūrniece.
Jau vēstīts, ka KNAB Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
LIkumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimšēvičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
