Latvijas Banka šonedēļ izsniegusi aizdevumu grūtībās nonākušajai AS "ABLV Bank" kopumā 297,2 miljonu eiro apmērā pret ļoti drošu vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonu eiro aizdevuma daļu, par ko ziņots jau iepriekš. Kopumā centrālās bankas sniegtais atbalsts "ABLV Bank" ir 310 miljoni eiro, jo par 13 miljoniem iepriekš tika nopirkti valsts vērtspapīri likviditātes nodrošināšanai.
"Komerciālā sektorā cilvēki paliktu sirmi, ja redzētu šos nosacījumus," tā par darījuma nosacījumiem piektdien intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Latvijas Banka aizdevumu izsniegusi, rīkojoties atbilstoši Eirosistēmas regulējumam, kā arī ņemot vērā "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas un nacionālā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto viedokli, portālu "Delfi" informēja Latvijas Bankā.
Kopējo aizdevuma apjomu noteica "ABLV Bank" iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.
Latvijas Banka skaidro, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi.
"ABLV Bank" iepriekš lūdza Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Šis darījums var notikt pa daļām, un Latvijas Banka atbilstoši šim lūgumam jau aizdeva "ABLV Bank" 97 miljonus eiro, pretī saņemot kā nodrošinājumu augstvērtīgu vērtspapīru portfeli. Trešdien Latvijas Banka sāka vērtēt, vai izsniegt vēl vienu likviditātes palīdzību "ABLV Bank" papildu jau minētajiem 97 miljoniem eiro.
Kušners pastāstīja, ka aizdevums "ABLV Bank" izsniegts uz sešiem mēnešiem. Kad termiņš būs pagājis, centrālā banka dabūs atpakaļ vai nu naudu vai arī saņems ieķīlātos vērtspapīrus. "Neiebilstam saņemt arī vērtspapīrus," teica centrālās bankas pārstāvis.
Kušners skaidroja, ka aizdevums "ABLV Bank" izsniegts pret aptuveni divreiz lielāku ķīlu, un ķīlā saņemtie vērtspapīri ir izcili. Viņš neatklāja algoritmu, pēc kura rēķināta ķīlas vērtība pret aizdevumu, lai bankas to nezinātu.
"Mēs neesam labdarības iestāde," uzsvēra centrālās bankas amatpersona un skaidroja, ka no vienas puses Latvijas Bankas funkcija ir palīdzēt, bet no otras puses - nav vajadzības riskēt ar valsts naudu.
Ārkārtas aizdevuma sniegšanu Kušners raksturoja šādi: viņi iedod mantu un vēlas pretī aizdevumu, bet centrālā banka šo mantu izvērtē. "Perfekts piedāvājums," par komercbankas piedāvātajiem vērtspapīriem teica Kušners un paskaidroja, ka tie ir A reitinga vērtspapīri jeb tādi, kurus vienmēr var pārdot ātri un par labu cenu.
Vaicāts par "ABLV Bank" stāstīto, ka tā veic darījumus arī tirgū, Kušners sacīja, ka šai komercbankai ir milzīga jauda iedarbināt savu interešu aizstāvību. Banka ir iedarbinājusi "fantastiskāko juristu armiju", lai piespiestu klientus, kas pagriezuši bankai muguru, pagriezties atpakaļ, proti, bankas juristi vēršas pie klientiem, prasot, uz kāda pamata tie pārtraukuši attiecības, situāciju raksturoja Latvijas Bankas amatpersona.
Korupcijas lietā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram kā drošības līdzeklis ir noteikts nodarbošanās aizliegums, iepriekš izteicies, ka vēršanās pret viņu un kratīšana Latvijas Bankā saistāma ar atteikumu "ABLV Bank" sniegt atbalstu miljarda apmērā.
Kušners atzina, ka precīza prasība par vienu miljardu viņam nav zināma, bet ir bijuši kontakti no "ABLV Bank" puses arī par lielāku summu "par ļoti savdabīgu darījumu", kas būtu kaut kas nereāls centrālajai bankai, uz ko saņemts centrālās bankas noraidījums.
Centrālās bankas padomes loceklis vērtēja, ka "ABLV Bank" bija vēlme no Latvijas Bankas saņemt krietni lielākus resursu ar viņiem krietni pieņemamāku finansiālu iznākumu. Tā bija naiva vēlme, raksturoja Kušners.
"ABLV Bank" ar grūtībām saskārusies kopš 13. februāra, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) rosināja liegt bankai nodrošināt korespondentkontus ASV dolāros. Savukārt no 19. februāra uzraugs "ABLV Bank" noteica maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
"ABLV Bank" apņēmusies atspēkot FinCEN ziņojumā izteiktos pārmetumus.
Bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis 22. februārī pauda pārliecību, ka banka ir gatava tai noteikto maksājumu ierobežojumu atcelšanai. "ABLV Bank" daļēji atjaunojusi pieeju infrastruktūrai un patlaban pārdod vērtspapīrus arī tirgū.
"ABLV Bank" tiešais uzraugs Eiropas Centrālā banka (ECB) devusi "ABLV Bank" laiku līdz piektdienai, lai izpildītu pasākumus likviditātes nodrošināšanai.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija strādā kopā ar ECB, un pagaidām jauni lēmumi attiecībā uz "ABLV Bank" nav pieņemti.
Pat "ABLV Bank" šonedēļ informēja, ka tā plāno mainīt biznesa modeli. Darījumos ar ārvalstu klientiem ir divi virzieni – aktīvu pārvaldīšana un norēķini. Norēķinu bizness ir augsta riska bizness, tāpēc banka plāno fokusēties uz otru biznesa segmentu - aktīvu pārvaldīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
