Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pagaidām nav saņēmusi nekādu lēmumu no Eiropas Centrālās bankas (ECB) par 'ABLV Bankas' likvidāciju, sestdien sasauktā preses konferencē uzsvēra FKTK vadītājs Pēters Putniņš. Viņš pauda cerību, ka "ABLV Bank" darbības apturēšana neatstās pārāk dziļas pēdas uz citām Latvijā strādājošām bankām ar nozīmīgu ārvalstu klientu apjomu.
"Latvijā banku krīzes nav. Šī visa situācija ir saistīta ar vienu banku, kas ir trešā lielākā Latvijā. Bet tā nav banku krīze, un tā ir krīze vienā bankā," sacīja Putniņš. "Protams, negatīvās sekas tiks kontrolētas pietiekami efektīvi," solīja uzraugs.
Tagad komisija rūpējas par garantēto noguldījumu izmaksu "ABLV Bank" klientiem, un veiks darbus, lai tas tehniski ātri noliktu, uzsvēra FKTK vadītājs. Putniņš arī sacīja, ka bankai ir naudas līdzekļi, lai segtu garantētās izmaksas 470 miljonu eiro apmērā. "Izslēgts, ka būtu vajadzīgs piesaistīt Valsts kasi," sacīja banku uzraugs.
Vaicāts par turpmāko "ABLV Bank" likteni – vai tās darbība nākotnē vēl būtu iespējama vai nē, Putniņš skaidroja, ka tas nav atkarīgs no FKTK. Atbilstoši vienotajai banku uzraudzībai "ABLV Bank" ir tiešā ECB uzraudzībā un viss atkarīgs no turpmākiem ECB lēmumiem.
ECB jālemj tālāk, vai banka būs dzīvotspējīga vai nē, proti, ECB pieņems lēmumu, vai bankas licence būs spēkā vai nē. Pašlaik bankai joprojām licence ir. "Kamēr bankai ir licence, bankai vēl ir dažādas iespējas risināt situāciju, bet šī situācija jārisina banka ar ECB," jautājumu par komercbankas darbības atjaunošanu skaidroja banku uzraugs. "Ja ECB redz iespēju, tad ECB var tādus lēmumus pieņemt. Tas nav FKTK rokās."
Jautāts par iespēju atjaunot bankas darbību, Putniņš skaidroja, ka situācija ir sarežģīta. "Lai varētu veikt atpakaļejošas darbības un vērst situāciju citā virzienā, tur ir jābūt ļoti nopietnam pamatam. Un tas šajā gadījumā ir ļoti lielā mērā atkarīgs no pašas bankas un no ECB kā no "ABLV" tiešā uzrauga," teica Putniņš.
FKTK pagaidām nav saņēmusi ECB lēmuma par "ABLV Bank" licences atņemšanu un likvidāciju. "Jebkas var notikt tikai uz noteikta juridiska pamata, un juridisks pamatojums ir lēmums. Komisijas rīcībā šāda lēmuma nav," teica Putniņš. Viņš arī nezināja teikt, kad ECB varētu izskatīt jautājumu par "ABLV Bank" licenci.
"Iespēja atskatīties uz pieņemtajiem lēmumiem vēl pastāv. Vai ECB to darīs vai nē, mēs to nezinām. Līdz ar to - atliek tikai gaidīt," sacīja banku uzraugs.
Putniņš atzina, ka "ABLV Bank" vadība krīzes situāciju ļoti labi pārvaldīja. "Neskatoties uz visām grūtībām, ar kurām banka pēdējās nedēļās saskārusies, tomēr jāuzteic bankas menedžments, kurš ir strādājis ar ļoti lielu atdevi. Bankā bijusi pietiekami liela kārtība visu šo laiku, kas arī ir ļoti lielā mērā atvieglojis mūsu kā uzrauga darbu," atzina FKTK priekšsēdētājs.
"Delfi" jau ziņoja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi neatcelt pagājušajā nedēļas nogalē "ABLV Bank" noteiktos maksājumu ierobežojumus, kas liedza bankai veikt debeta operācijas klientu kontos. Tāpat FKTK lēmusi par noguldījumu nepieejamību "ABLV Bank". Bankas pārstāvju ieskatā šis lēmums nozīmē to, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.
ECB nav devusi instrukciju atcelt 18. februārī noteiktos maksājumu ierobežojumus "ABLV Bank", tāpēc FKTK ārkārtas sēdē lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
"ABLV Bank" secina, ka "lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process". Banka vērš uzmanību, ka tā četru darba dienu laikā likviditātes stiprināšanai akumulēja vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Tas bija pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus, taču politisku apsvērumu dēļ bankai netika dota tāda iespēja, uzskata "ABLV Bank".
FKTK vadītājs nekomentēja, vai FKTK piekrita ECB nostājai neatcelt maksājumu ierobežojumus. Putniņš uzsvēra, ka FKTK savu nostājusi ECB ir paudusi, taču viņam nav tiesību izpaust, kāda šī nostāja bija.
Viņš arī neatklāja, kāpēc ECB ieskatā nebija iespējams atcelt "ABLV Bank" noteiktos maksājumu ierobežojumus.
Trešā lielākā banka pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" naktī uz pirmdienu pārtrauca klientu darījumus pēc FKTK lēmuma. Komisija to pamatoja ar ECB instrukciju un nepieciešamību bankai dot laiku atrisināt grūtības.
Kopš 13. februāra, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija publiskoja ziņojumu par "Institucionalizētu naudas atmazgāšanu" bankā, tās īstenotu kukuļdošanu un citiem pārkāpumiem, kā arī rosināja liegt "ABLV Bank" darījumus dolāru valūtā, no šīs kredītiestādes aizplūduši aptuveni 600 miljoni eiro.
Apķīlājot savu vērtspapīru portfeli, "ABLV Bank" no Latvijas Bankas aizņēmusies 297,2 miljonus eiro.
Kopumā centrālās bankas sniegtais atbalsts "ABLV Bank" ir 310 miljoni eiro, jo par 13 miljoniem iepriekš tika nopirkti valsts vērtspapīri likviditātes nodrošināšanai.
"ABLV Bank" ir pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā.
Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām. Tobrīd "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,68 miljardus eiro, un pamatā šo summu – 2,59 miljardus eiro – veidoja pieprasījumu noguldījumi.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
