Ministre: finanšu sektors ir stabils; ierobežos maksātnespējas administratorus  (380)

"Nodokļu maksātājiem par šo situāciju nav jāsatraucas. Latvijā nav banku krīze. Katrs, kuram ir noguldījumi "ABLV Bank" no 7. marta varēs tos saņemt līdz 100 000 eiro kādā citā bankā. Ja noguldījumi ir lielāki, tad ilgākā laikā," sacīja ministre.

"Mēs esam nepārtrauktā kontaktā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, kredītreitingu aģentūrām, situācija Latvijas finanšu sektorā ir stabila," uzsvēra ministre.

"Banka nonāca grūtībās reputācijas dēļ. Tas ir signāls citām bankām, kurām patlaban ir liels nerezidentu noguldījumu apjoms, ka izmaiņām ir jānotiek straujāk," turpināja ministre. Viņa arī atklāja, ka tiek plānots ieviest nodevu finanšu sektorā tā saucamajām "čaulu kompānijām", tiem noguldījumiem, kas ir ar augstu risku, lai bankas "demotivētu nodarboties ar riskantu klientu apkalpošanu".

Finanšu ministrija pirmdien arī lūgs Saeimu steidzamības kārtā virzīt izmaiņas Kredītiestāžu likumā, kas paredzēs jaunu, daudz zemāku maksātnespējas administratoru vai likvidatoru atlīdzības līmeni, honorārā neņemot vērā likvidatora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir viegli izstrādājama, kas ir Latvijas Bankas kontā. Paredzot atlīdzību tikai par tiem aktīviem, kas ar tiesas starpniecību jāatgūst.

"Jālabo iepriekšējā kļūda un jānosaka samērīgu atlīdzību administratoram," uzsvēra ministre. 2013. gadā likums jau tika grozīts, tad notika "Krājbankas" likvidācijas process. Tolaik strauji palielinot likvidatora atlīdzību. Šis ir pēdējais laiks šo kļūdu labot, lai noteiktu samērīgu atlīdzību un nebūtu tā, ka ar vienas bankas apturēšanu "kāds cilvēks kļūtu par bagātāko Latvijā", rezumēja finanšu ministre.

Viņa arī atzina, ka šobrīd ministrija esot atkarīga no tā, kādi būs ECB tālākie lēmumi – maksātnespēja vai likvidācija.

"ABLV Bank" noguldījumi ir divām Latvijas pašvaldībām. Jūrmalai bankā atrodas 19 000 eiro, bet Aizkrauklei - 50 000 eiro. Lielākajām Valsts kapitālsabiedrībām līdzekļi bankā nav iesaldēti. Vēl apzināti 332 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klienti, kuri saņēma maksājumus šajā bankā. Šiem cilvēkiem tiks lūgsts mainīt banku.

No FInanšu ministrijas izplatītā paziņojuma pēc ministres preses konferences izriet, ka šobrīd Kredītiestāžu likums paredz, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku.

Ministrija uzsver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas.

Tāpat, ministrijas ieskatā, papildus jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.

Ņemot vērā minēto, FM rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apjoms varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču, saskaņā ar piedāvāto regulējumu, likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos ar 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas tie būtu 3%, pēc 60% - tie būtu 4%, bet pēc 75% - 5%.

"Delfi" jau ziņoja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi neatcelt pagājušajā nedēļas nogalē "ABLV Bank" noteiktos maksājumu ierobežojumus, kas liedza bankai veikt debeta operācijas klientu kontos. Tāpat FKTK lēmusi par noguldījumu nepieejamību "ABLV Bank". Bankas pārstāvju ieskatā šis lēmums nozīmē to, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Tā kā Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt 18. februārī noteiktos maksājumu ierobežojumus "ABLV Bank", FKTK ārkārtas sēdē piektdien ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.

Kā skaidroja komisijā, noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs jeb banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.

"ABLV Bank" portālu "Delfi" informēja, ka ir saņēmusi FKTK padomes lēmumu. Bankas paziņojumā skaidrots, ka "lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process".

Trešā lielākā banka pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" naktī uz pirmdienu pārtrauca klientu darījumus pēc FKTK lēmuma. Komisija to pamatoja ar ECB instrukciju un nepieciešamību bankai dot laiku atrisināt grūtības.

Kopš 13. februāra, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija publiskoja ziņojumu par "Institucionalizētu naudas atmazgāšanu" bankā, tās īstenotu kukuļdošanu un citiem pārkāpumiem, kā arī rosināja liegt "ABLV Bank" darījumus dolāru valūtā, no šīs kredītiestādes aizplūduši aptuveni 600 miljoni eiro.

Apķīlājot savu vērtspapīru portfeli "ABLV Bank" no Latvijas Bankas aizņēmusies 297,2 miljonus eiro.

Kopumā centrālās bankas sniegtais atbalsts "ABLV Bank" ir 310 miljoni eiro, jo par 13 miljoniem iepriekš tika nopirkti valsts vērtspapīri likviditātes nodrošināšanai.