Delfi foto misc. - 57961
Foto: LETA

Nav taisnība, ka AS "ABLV Bank" netika sodīta tā sauktajā Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumu lietā, sestdien žurnālistiem sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

"Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat. Tika pieņemti virkne korektīvo pasākumu, cita starpā pats nozīmīgākais ir bankai samazināt "shell" [čaulas] kompāniju ekspozīciju līdz 35% grupas griezumā. Tā ir ļoti drastiska prasība," teica uzraugs un piemetināja: "Ceru, ka jūs saprotat šādu uzdevumu nozīmīgumu." Otrkārt, "ABLV Bank" tika uzdots līdz 2020. gadam ieguldīt papildu 20 miljonus eiro iekšējās kontroles sistēmu sakārtošanā.

Latvijā nav otras tādas bankas, kurai no komisijas puses būtu uzlikta tik smaga pienākumu nasta. Ieskaitot arī čaulas kompāniju ekspozīcijas samazinājumu.
Pēters Putniņš

Savukārt attiecībā uz naudassodiem Putniņš vērsa uzmanību, ka "ABLV Bank" ir tikusi sodīta ar vislielāko naudas sodu Latvijas vēsturē, ja runā par gadījumiem, kad banka sodīta par naudas atmazgāšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Proti, bankai savulaik tika piemērots 3,2 miljonu eiro naudassods. "Tas ir uz pusi vairāk nekā jebkura cita banka, kas ir samaksājusi sodu jebkad," sacīja Putniņš un piebilda: "Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas."

Banku uzraugs skaidroja: kad "ABLV Bank" 2016. gadā tika sodīta par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem, tai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods, kurā doti zināmi uzdevumi - slēgt zināmu apjomu ar zināmas kategorijas klientiem un citi, ko banka arī izdarīja.

Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, FKTK konstatēja, ka banka ir izpildījusi savu pienākumu iepriekšējā līguma trūkumu novēršanas periodā. Tieša Ziemeļkorejas sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas būtu noziedzīgs nodarījums. Ja tāda situācija radīsies vai vēlāk izmeklēšanas rezultātā Drošības policijas, kas ir kompetentā iestāde, šajā jautājumā nonāks pie kāda secinājuma, tad, protams, FKTK rīcība sekos, uzsvēra Putniņš un norādīja, ka pagaidām tādu ziņu nav. Līdz ar to tie visi bija naudas atmazgāšanas pārkāpumi, kas tika novērsti iepriekšējā līguma izpildes periodā.

ASV vēršanos pret "ABLV Bank" Putniņš skaidroja ar bankas pagātnes pieredzi. "Diemžēl pagātni tā vienkārši nav iespējams izsvītrot no dienaskārtības," teica banku uzraugs un skaidroja, ka "ABLV Bank" ir bijusi pietiekami sarežģīta pagātne un pieredze ar naudas atmazgāšanas pārkāpumiem. "Šajā gadījumā pagātnes grēki bankai materializējas šāda veida riskā, kā tika norādīts FinCEN dokumentā," sacīja Putniņš.

FKTK priekšsēdētājs uzsvēra, ka banku uzraugs vienmēr bankām atgādinājis un atgādinās arī turpmāk, ka reputācijas risks ir ļoti svarīga lieta. Kamēr tas ir latents, tā ir nemateriāla parādība un nemateriāls risks. Bet kādā brīdī tas materializējas cita veida riskos, piemēram, "ABLV Bank" gadījumā operacionālos riskos, kad līguma partneri nevēlas vairs ar banku sadarboties.

Pagātne ABLV Bank bijusi gana sarežģīta, un jāsecina, ka nedrīkst vieglprātīgi attiekties pret procesiem, kas attiecas uz klientu piesaisti bankai un klientu transakciju kontroli. "Tās ir visas tās lietas, par ko esam pēdējos divus gadus runājuši pastiprināti. Atliek tikai izteikt nožēlu, ka šajā gadījumā situācija aizgājusi tik tālu," rezumēja banku uzraugs.

Viss, kas ir saistīts ar reputāciju, mūsdienās ir ļoti svarīgs. Mēs par to vienmēr esam runājuši un droši vien būsim spiesti arī turpmāk pastiprināti par to runāt ar bankām.
Pēters Putniņš

Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) šonedēļ pauda sašutumu, ka FKTK nav piemērojusi "ABLV Bank" sodu Ziemeļkorejas lietā.

Lietā par Ziemeļkorejai noteikto sankciju pārkāpšanu pērn piecām Latvijas komercbankām tika piemērots naudassods, bet ne "ABLV Bank".

Kā ziņots, šomēnes ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas publicētajā ziņojumā rosināts noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī citām nelegālām darbībām. Ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Pēc šī ziņojuma bankas darbība tika paralizēta, un 23. februārī, kad "ABLV Bank" uzraugs Eiropas centrālā banka nolēma neatcelt 19. februārī "ABLV Bank" noteiktos ierobežojumus veikt maksājumus, FKTK pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos "ABLV Bank".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!