Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos divos gados ir izdarījusi maksimumu, ko varēja izdarīt, lai novērstu aizdomīgas naudas klātbūtni Latvijas banku sistēmā, sestdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
"Man sev personiski, manai padomei, ne arī manis vadītajai iestādei nav ko pārmest," teica Putniņš.
Banku uzraugs uzsvēra, ka naudas atmazgāšanas apkarošanā FKTK ir tikai viens no daudziem spēlētājiem ar ļoti šauru un specifisku uzdevumu klāstu.
Putniņš FKTK priekšsēdētāja amatā stājās 2016. gada februārī un par darbības prioritāti izvirzīja naudas atmazgāšanas apkarošanu. Kopš tā laika FKTK šajā jomā spērusi virkni soļu. Tajās Latvijas komercbankās, kurās ir augsts ārvalstu klientu īpatsvars, FKTK 2016. gadā organizēja ASV uzņēmumu pārbaudi par to, kā bankās strādā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas sistēmas. Pēc tam bankām tika izveidoti darbības plāni un dots laiks trūkumu novēršanai.
Pildot ieteikumus, bankās palielināts par naudas atmazgāšanas novēršanu un klientu kontroli atbildīgo darbinieku skaits, apmācīti darbinieki, ieviestas jaunas informācijas tehenoloģiju sistēmas aizdomīgu darījumu automātiskai izķeršanai. Bankas pārtrauc sadarbību ar augsta riska klientiem. Tā rezultātā bankās mazinās maksājumu darījumi un rūk ieņēmumi no transakciju biznesa, savukārt izdevumi atbilstības nodrošināšanai aug. Turpmāk paredzētas atkārtotas pārbaudes bankās.
Dati rāda – kopš 2015. gada ārvalstu klientu noguldījumu apjoms Latvijas banku sistēmā samazinājies.
Pati FKTK audzējusi savu kapacitāti un darbinieku skaitu jautājumos, kas strādā ar naudas atmazgāšanas novēršanu.
Komisija arī bankām noteikusi virkni prasību, kuru mērķis ir novērst naudas atmazgāšanas iespējamību bankās Latvijā. Izdoti noteikumi par informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, noteiktas prasības personāla apmācībai naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos, izdoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska pārvaldīšanas noteikumi, prasības par klientu padziļinātu izpēti un pastiprinātu darījumu uzraudzību utt. Banku nozarē atzīst, ka Latvijā šajā jomā prasības ir stingrākās starp Baltijas valstīm.
Banku uzraugs arī piemērojis bargus sodus kredītiestādēm par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas jomā.
Tomēr naudas atmazgāšanas problēma Latvijā eskalēja, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankai tiek pārmesta arī kukuļdošana, lai amatpersonas Latvijā nevērstu pret to sankcijas. Pati banka vairākkārt uzsvērusi, ka tā nekad nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā jau paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.
FKTK vadītājs uzsver, ka komisijas uzmanības lokā ir bijusi lielākā daļa FinCEN dokumentā minēto pārkāpumu un ka par tiem arī bijušas sankcijas. Neliela daļa no ziņojumā minētajiem faktiem ir jaunums FKTK, un tos komisija pārbaudīs.
"Vai no citām iestādēm – tiesībsargājošām, kontroles dienesta – bijusi pietiekama rīcība, to nekomentējam," sacīja Putniņš.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
"ABLV Bank" ir pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā.
FinCEN ziņojums un "ABLV Bank" situācija raisījusi kritiku arī ECB virzienā un likusi skaidroties par tās atbildību.