Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar likumu ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde un likums tieši akcentē, ka neviens nav tiesīgs iejaukties komisijas darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā, portālam "Delfi" uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
FKTK regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. Komisija savas kompetences ietvaros lēmumus pieņem patstāvīgi. Vienlaikus FKTK darbības kontroli īsteno Saeima, ieceļot amatā komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.
Turklāt komisija reizi gadā iesniedz Saeimai un Finanšu ministrijai rakstveida pārskatu par savu iepriekšējā gada darbu un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu gada pārskatu, skaidro Juridiskā biroja vadītāja.
Meistere pauda, ka par svarīgākajiem jautājumiem ir tiesīga lemt tikai FKTK padome. Piemēram, izdot finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošus normatīvus noteikumus, pieņemt lēmumus par sankciju piemērošanu pret personām, kas pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, pieņemt lēmumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesību, saistību izpildes un darbības ierobežojumiem.
Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Latvijas Bankas prezidents vai viņa vietnieks un finanšu ministrs. Padomes sēdēs, kas ar padomes lēmumu nav pasludinātas par slēgtām, ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju vadītāji.
FKTK pieņemtie lēmumi ir administratīvi akti un tos var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja vadītāja. Turklāt likumā ir noteikti arī apstākļi, kurus jāņem vērā, izdodot administratīvos aktus, tai skaitā pārkāpuma smagumu, ilgumu, personas atbildības pakāpi, personas iepriekš izdarītos pārkāpumus finanšu un kapitāla tirgū.
Sestdien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka aicinās Saeimu kā FKTK pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu.
Savukārt partija "Vienotība" sestdienas pēcpusdienā izplatīja paziņojumu, kurā aicina nekavējoties sākt starptautisku, padziļinātu auditu par FKTK pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz "ABLV" banku. Partijas preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" norādīja, ka FKTK audita uzdošana ir Saeimas kompetences jautājums. "Vienotībai" galvenais nosacījums ir, lai audita īstenotāji būtu neatkarīgi, starptautiski augsta līmeņa profesionāļi.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) jau piektdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja, ka nepieciešams visu FKTK lēmumu audits. Viņaprāt, vajadzīgs visu FKTK lēmumu audits pat kopš "Parex bankas" krīzes laikiem.
Latkovskis sašutis, ka FKTK nav piemērojusi sodu "ABLV Bank" Ziemeļkorejas lietā. Pēc politiķa teiktā, FKTK padome lēmumu par "ABLV Bank" nesodīšanu pieņēmusi, balsojot. No Latkovska teiktā noprotams, ka nepieciešamas pārmaiņas FKTK un nākotnē komisijas darbība jābalsta uz tiem, kas balsojumā par "ABLV Bank" sodīšanu Ziemeļkorejas lietā spējuši saprast Latvijas stratēģiskā partnera ASV nostāju.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sestdien žurnālistiem uzsvēra, ka nav taisnība, ka "ABLV Bank" netika sodīta Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumu lietā. "Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat. Tika pieņemti virkne korektīvo pasākumu, cita starpā pats nozīmīgākais ir bankai samazināt "shell" [čaulas] kompāniju ekspozīciju līdz 35% grupas griezumā. Tā ir ļoti drastiska prasība," teica uzraugs. "ABLV Bank" tika uzdots līdz 2020. gadam ieguldīt papildu 20 miljonus eiro iekšējās kontroles sistēmu sakārtošanā.
Savukārt attiecībā uz naudassodiem Putniņš vērsa uzmanību, ka "ABLV Bank" tikusi sodīta ar vislielāko naudas sodu Latvijas vēsturē, ja runā par gadījumiem, kad banka sodīta par naudas atmazgāšanas novēršanas prasību pārkāpumiem.
Banku uzraugs skaidroja: kad "ABLV Bank" 2016. gadā tika sodīta par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem, tai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods, kurā doti zināmi uzdevumi - slēgt zināmu apjomu ar zināmas kategorijas klientiem un citi, ko banka arī izdarīja.
Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, FKTK konstatēja, ka banka ir izpildījusi savu pienākumu iepriekšējā līguma trūkumu novēršanas periodā. Tieša Ziemeļkorejas sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav.
Aģentūrai LETA Putniņš sacījis, ka iniciatīva veikt FKTK auditu, ir atbalstāma. "Mēs tikai atbalstītu šādu iniciatīvu, jo esam par iestādes darba principiem un lēmumiem pārliecināti. Un par sevi kā banku uzraugu jūtamies droši," teica Putniņš. Pēc viņa teiktā, katram pārmetumam pretī ir FKTK stingrs arguments. "Katru mūsu rīcību pamato koleģiāls lēmums un katram lēmumam pamatā ir likums. To es varu droši teikt. Turklāt šādā ārējā izvērtējumā vai pārbaudē, ko veic profesionāļi, vienmēr var rast ko noderīgu vēl efektīvai iestādes darba organizēšanai," sacīja FKTK vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
