No kopējā aizdevumu portfeļa 23. februārī tikai deviņi miljoni eiro bija aizdevumi ar vairāk nekā 30 dienu kavējumu un 16 miljoni eiro - ar vairāk nekā 90 dienu kavējumu, liecina bankas publicētā informācija.
No kopējā kredītportfeļa 57% jeb 556 miljoni eiro ir biznesa aizdevumi, 31% jeb 304 miljoni eiro - hipotekārie aizdevumi, 71 miljons eiro - finansējums pret ķīlu, divi miljoni eiro - patēriņa aizdevumi, 49 miljoni eiro - citi.
Aizņēmējiem informācija par kredītu dzēšanas kārtību pieejama bankas mājaslapā.
"ABLV Bank" informē, ka pašlaik klientiem iespējama kredītsaistību dzēšana, tai skaitā pirmstermiņa dzēšana no līdzekļiem klienta kontā vai no līdzekļiem, kas iegūti no finanšu instrumentu pārdošanas, tai skaitā no parasto "ABLV Bank" obligāciju pārdošanas.
Iespējami arī finanšu instrumentu pārvedumi, piemēram, klients savus vērtspapīrus var pārvest uz citu banku, jo šie vērtspapīri nav bankas bilancē.
"ABLV Bank" informē, ka banka pašlaik gaida turpmāko informāciju un rīkojumus no regulatora, ar kuru turpina strādāt, lai precizētu visas nianses, kas attiecas uz pakalpojumu ierobežošanu un turpmāko rīcību.
"ABLV Bank" tiešais uzraugs Eiropas Centrālā banka pirmdien portālam "Delfi" nesniedza nekādu informāciju par tālākiem lēmumiem attiecībā uz Latvijas komercbanku, vien norādīja, ka cieši sadarbojas ar Latvijas atbildīgajām institūcijām.
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankai pārmesta arī kukuļdošana amatpersonām. Pati banka uzsver, ka tā nekad nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
