Tā kā AS "ABLV Bank" krīze ir sākusies nevis kredītiestādes finansiālā stāvokļa, bet gan reputācijas dēļ, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šobrīd ir ierauta "juridiskā kalambūra", kurā pusēm grūti vienoties par tālāko rīcību, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
"Viss it kā šķiet vienkārši – ECB uzrauga bankas biznesa pusi, bet FKTK pieskata naudas atmazgāšanas jautājumus. Taču šī ir nestandarta situācija. Puses ir ierautas juridiskā kalambūrā. ECB un FKTK jātiek galā, kurš pieņems lēmumu [par "ABLV Bank" nākotni]," teica Reizniece-Ozola.
Tā kā ECB nav atcēlusi iepriekš pieņemto lēmumu par "ABLV Bank" līdzekļu nepieejamību, tuvākajā laikā varētu sākties bankas likvidācijas process. ECB naktī uz sestdienu, 24. februāri, publicētā paziņojumā rakstīja, ka "ABLV Bank" sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums, ka noregulējuma risinājums neatbilst sabiedrības interesēm un ka banka tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem. FKTK vadītājs Pēters Putniņš iepriekš skaidroja, ka ECB, kas ir "ABLV Bank" tiešais uzraugs, ir jālemj par to, vai banka būs dzīvotspējīga. ECB pirmdien portālam "Delfi" nesniedza nekādu informāciju par tālākiem lēmumiem attiecībā uz Latvijas komercbanku, vien norādīja, ka cieši sadarbojas ar Latvijas atbildīgajām institūcijām.