Tā kā AS "ABLV Bank" krīze ir sākusies nevis kredītiestādes finansiālā stāvokļa, bet gan reputācijas dēļ, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šobrīd ir ierauta "juridiskā kalambūra", kurā pusēm grūti vienoties par tālāko rīcību, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
"Viss it kā šķiet vienkārši – ECB uzrauga bankas biznesa pusi, bet FKTK pieskata naudas atmazgāšanas jautājumus. Taču šī ir nestandarta situācija. Puses ir ierautas juridiskā kalambūrā. ECB un FKTK jātiek galā, kurš pieņems lēmumu [par "ABLV Bank" nākotni]," teica Reizniece-Ozola.
Tā kā ECB nav atcēlusi iepriekš pieņemto lēmumu par "ABLV Bank" līdzekļu nepieejamību, tuvākajā laikā varētu sākties bankas likvidācijas process. ECB naktī uz sestdienu, 24. februāri, publicētā paziņojumā rakstīja, ka "ABLV Bank" sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums, ka noregulējuma risinājums neatbilst sabiedrības interesēm un ka banka tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem. FKTK vadītājs Pēters Putniņš iepriekš skaidroja, ka ECB, kas ir "ABLV Bank" tiešais uzraugs, ir jālemj par to, vai banka būs dzīvotspējīga. ECB pirmdien portālam "Delfi" nesniedza nekādu informāciju par tālākiem lēmumiem attiecībā uz Latvijas komercbanku, vien norādīja, ka cieši sadarbojas ar Latvijas atbildīgajām institūcijām.
Jautājums par bankas licences anulēšana ir ECB kompetencē. FKTK priekšsēdētājs sestdien žurnālistiem uzsvēra, ka komisijas rīcībā lēmuma par bankas likvidāciju nav, bankai joprojām ir licence. Vienlaikus viņš atzina, ka situācija ir sarežģīta. "Lai varētu veikt atpakaļejošas darbības un vērst situāciju citā virzienā, ir jābūt ļoti nopietnam pamatam. Un tas šajā gadījumā ir ļoti lielā mērā atkarīgs no pašas bankas un no ECB kā no ABLV tiešā uzrauga," teica FKTK vadītājs.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) klāstīja, ka pirmdien Finanšu sektora attīstības padomes sēdē visas puses apmainījušās ar informāciju un vienojušās, ka līdz nākamajai nedēļai jātiek skaidrībā ar FKTK auditēšanu. Reizniece-Ozola piebilda, ka notiks konsultācijas ar starptautiskajiem partneriem, kuri varētu palīdzēt audita veikšanā, bet pats audits sāksies martā.
Pārējie padomes locekļi uz žurnālistu jautājumiem atbildēt neieradās.
Vēstīts, ka, neskatoties uz "ABLV Bank" sarežģījumiem, noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā februārī nav būtiski mainījies. FKTK apkopotie dati liecina, ka noguldījumu atlikums ar nelielām svārstībām februārī turas 20 miljardu eiro robežās. Banku uzraugs līdz šim nav konstatējis, ka būtu pieaudzis izejošo maksājumu apjoms.
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankai pārmesta arī kukuļdošana amatpersonām. Pati banka uzsver, ka tā nekad nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga ECB lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
ECB līdz 23. februārim bija noteikusi termiņu, kura laikā "ABLV Bank" bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā. Šis ir standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām, bet "ABLV Bank" to nespēja izpildīt, uzskatīja ECB.
Pati "ABLV Bank" savukārt norādīja, ka tā likviditātes stiprināšanai akumulēja vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Šajā summā - 1,36 miljardi eiro - ietilpa līdzekļi kontā Latvijas Bankā 693,99 miljonu eiro apmērā, nepabeigtie darījumi par vērtspapīru norēķiniem 409,08 miljonu eiro apmērā, skaidrā nauda kasē 12 miljonu eiro apmērā, pārdošanai vai ieķīlāšanai papildus pieejamie augstas likviditātes vērtspapīri, kā arī citi pieejamie nostro konti.
Finanšu sektora attīstības padomē strādā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš pilda tās priekšsēdētāja pienākumus, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (ZZS), ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Kačanovs, kā arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Padomi izveidoja 2007. gadā, uzticot tai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padomes funkcijas, kā arī paplašinot jau esošās tirgus uzraudzības funkcijas. Finanšu sektora attīstības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora attīstības veicināšanā, kā arī īstenot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktos uzdevumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
