"Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma par likvidācijas procesa sākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu," paziņojumā medijiem skaidro bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
"Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais," uzsver Bernis.
Plašāku informāciju par pieņemto lēmumu banka sniegs otrdien, 27.februārī.
Kredītiestāžu likums paredz, ka kredītiestādes pašlikvidācijas gadījumā likvidators ir kredītiestādes akcionāru sapulce ievēlēta persona. Atbilstoši likumam kredītiestādei, kas gatavojas sākt pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesnieguma projekts par pašlikvidāciju. Pirmdienas vakarā FKTK par "ABLV Bank" akcionāru lēmumu vēl nav informēta.
Kopējais "ABLV Bank" aktīvu apjoms 23. februārī bija 3,31 miljards eiro.
"ABLV Bank" saistības 23. februāri bija 2,96 miljardi eiro, tai skaitā piesaistītie noguldījumi 23. februārī bija 2,11 miljardu eiro apmērā.
"ABLV Bank" kapitāls un rezerves 23. februārī bija 353,6 miljoni eiro.
"ABLV Bank" kredītportfelis 23. februārī bija 964 miljoni eiro. Kredītportfelis ir augstas kvalitātes - 958 miljoni eiro ir aizdevumi bez kavētiem maksājumiem.
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankai pārmesta arī kukuļdošana amatpersonām. Pati banka uzsver, ka tā nekad nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
Kopš 2012. gada "ABLV Bank" ir meitasbanka Luksemburgā "ABLV Bank Luxembourg". Arī tās darbība līdz ar ECB lēmumu ir iesaldēta.
Citi nozīmīgi meitasuzņēmumi ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "ABLV Asset Management", ieguldījumu brokeru sabiedrība "ABLV Capital Markets" un nekustamo īpašumu attīstīšanas, pārvaldīšanas un tirdzniecības komandītsabiedrība "Pillar Holding Company". "Pillar" attīsta projektu "New Hanza" Rīgā.
Bankas licenci saņēma 1993. gada 9. septembrī. Banka galvenokārt strādāja ar ārvalstu - Krievijas, Ukrainas, citu NVS valstu - klientiem.
Banka strādājusi ar labu peļņu. 2017. gada trīs ceturkšņos bankas peļņa bija 40,84 miljoni eiro. Bankas peļņa 2016. gadā sasniedza rekordlielu rādītāju - 79,3 miljonus eiro.
"ABLV Bank" vairākus gadus bija pēc aktīviem otrā lielākā banka Latvijā. Taču pēdējā laikā bankas aktīvu apjoms samazinājās, tā samazināja sadarbību ar augsta riska klientiem, banku uzraugs bija uzdevis bankai samazināt čaulas kompāniju īpatsvaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!