AS "ABLV Bank" pēc akcionāru lēmuma par kredītiestādes pašlikvidāciju varēs pati izvēlēties likvidatoru, kas nebūtu iespējams, ja par bankas likvidāciju būtu lēmusi tiesa vai būtu iestājies bankrots.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka pašlikvidācija ir kredītiestādes darbības izbeigšana saskaņā ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu. Pašlikvidācijas gadījumā likvidators ir kredītiestādes akcionāru sapulces ievēlēta persona, bet citos gadījumos tā ir pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ieteikuma tiesas iecelta persona.
Latvijas Televīzijas nakts ziņu raidījums, atsaucoties uz tā rīcībā esošu informāciju, ziņoja, ka "ABLV Bank" būs trīs likvidatori, un viens no tiem būs zvērināts advokāts un maksātspējas administrators Elvijs Vēbers.
Kredītiestāde, kas gatavojas sākt pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz FKTK iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Iesnieguma projektam kredītiestādei ir jāpievieno pēdējais pārskats, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās un kas sagatavots atbilstoši komisijas normatīvajiem noteikumiem, un ziņas par iespējamo likvidatoru.
FKTK 30 dienās pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un iesniedz Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.
Bankas pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Kredītiestāde sagatavo lietu, piemēram, dokumentu un mantu nodošanas aktu. Sākot pildīt pienākumus, likvidators aktu pieņem un paraksta.
Ja notiek kredītiestādes pašlikvidācija, likvidators piecu dienu laikā pēc FKTK rakstveida lūguma saņemšanas iesniedz komisijai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas norisi. Pēc pašlikvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz FKTK pārskatu par visu pašlikvidācijas periodu.
Likumā noteikts, ka likvidatora pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes likvidāciju un likvidatora darbību.
Katra mēneša pirmo desmit dienu laikā likvidators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" likvidējamās kredītiestādes iepriekšējā mēneša pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par atgūtajiem aktīviem, tai skaitā mantu, un likvidācijas izdevumiem iepriekšējā mēnesī.
Pabeidzot kredītiestādes pašlikvidāciju, likvidators pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to FKTK.
Likums arī paredz, ka ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums sākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes pašlikvidācijas sākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu vai bankrota procedūras uzsākšanu.
Jau ziņots, ka pirmdienas, 26. februāra, vakarā "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmumus par pašlikvidāciju. "ABLV Bank" uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
"Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa sākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu," paziņojumā medijiem skaidroja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankai pārmesta arī kukuļdošana amatpersonām. Pati banka uzsver, ka tā nekad nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
