Tas nepieciešams, lai ļautu bankas klientiem, darbiniekiem un akcionāriem un finanšu sektoram Latvijā kopumā atgūt reputāciju pasaules finanšu tirgū, skaidroja bankas līdzīpašnieks.
Bernis vērtēja arī, ka lēmums par "ABLV Bank" slēgšanu negatīvi ietekmēs ārvalstu klientu apkalpošanas banku biznesu Latvijā un daļa līdz šim mūsu valstī apkalpoto klientu Latviju pametīs.
Bankas īpašnieku prioritāte tagad pēc lēmuma par bankas pašlikvidāciju ir rūpēties par bankas klientiem un darbiniekiem. Nākamās nedēļas laikā darbu zaudēs apmēram 300 darbinieki jeb trešdaļa no 970 darbiniekiem.
Bernis otrdien preses konferencē pauda pateicību visiem darbiniekiem, klientiem un akcionāriem par ticību bankai. "Darījām visu, kas mūsu spēkos," teica bankas vadītājs un paskaidroja, ka aizvadītās pusotras nedēļas laikā nav saņēmis nevienu dusmīgu vai aizvainojušu vēstuli, gluži pretēji – viņš saņēma simtiem atbalstošas ziņas no klientiem un darbiniekiem.
Bankas akcionārs pauda viedokli, ka lēmums par "ABLV Bank" likvidācijas procesa sākšanu jau bija pieņemts līdz ar uzraugu pagājušās nedēļas lēmumiem par noguldījumu nepieejamības iestāšanos un tam bija jānotiek saskaņā ar Latvijas likumiem. "Zinot, kas Latvijā noticis ar uzņēmumiem, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administratori vai likvidatori, pieņemts lēmums pašlikvidēties," skaidroja Bernis.
"Tas bija smagākais lēmums manā dzīvē. Tas izdzēsa mūsu 25 gadu veikto darbu, un tas notika pusotras nedēļas laikā. Trešā lielākā Latvijas banka, vietējā kapitāla banka tika izdzēsta no Latvijas kartes, bet šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu attiecības ar darbiniekiem," uzsvēra Bernis.
Viņš atkārtoti pauda viedokli, ka uzraugu lēmums par bankas darbības neatjaunošanu balstīts uz politiskiem apsvērumiem, jo bankai, tās akcionāru un vadības ieskatā, bija savākti pietiekami likvīdie līdzekļi, lai atjaunotu darbību. "Taču tika pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību, kas pēc būtības nozīmē likvidācijas procesa sākšanu," sacīja Bernis.
"Mēs bijām banka ar Latvijas kapitālu, vietējā banka. Banka, kas pelnīja naudu ārvalstīs, bet cilvēkus nodarbināja un investēja naudu šeit, Latvijā," uzsvēra Bernis. Viņaprāt, par bankas nozīmi Latvijas ekonomikā varēs spriest pēc laika. Viņš piebilda, ka ABLV nebija tikai banka. "Tā bija liela grupa ar desmitiem uzņēmumu, kuri attīstīja un investēja nekustamajā īpašumā un citās jomās," sacīja baņķieris.
Otrs bankas īpašnieks un tās padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs žurnālistiem sacīja: "Ir patiesi grūti noticēt tam, kas ir noticis."
Viņš atzina, ka pēdējās dienās mēģinājis atbalstīt valdes centienus stabilizēt bankas darbību, bet rezultāts zināms. Fiļs solīja ar vislielāko rūpību uzraudzīt visu, kas attiecas uz bankas likvidatoru darbu, lai varētu godpilni un ar cieņu norēķināties ar visiem klientiem, kreditoriem un bankas darbiniekiem
"Nevienu brīdi neredzēja iemeslus apšaubīt valdes lēmumus," atzina Fiļs.
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī FinCEN publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām un pārmetot kukuļdošanu amatpersonām. Banka uzsver, ka nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošināt garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu.
Savukārt 26. februārī "ABLV Bank" akcionāri pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju, uzskatot, ka banka tādējādi vislabāk spēs nodrošināt aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
"ABLV Bank" aktīvu apjoms 23. februārī bija 3,31 miljards eiro. Bankas saistības 23. februāri bija 2,96 miljardi eiro, tai skaitā piesaistītie noguldījumi bija 2,11 miljardi eiro.
"ABLV Bank" kredītportfelis 23. februārī bija 964 miljoni eiro. Kredītportfelis ir augstas kvalitātes - 958 miljoni eiro ir aizdevumi bez kavētiem maksājumiem.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.
Kopš 2012. gada "ABLV Bank" ir meitasbanka Luksemburgā "ABLV Bank Luxembourg". Arī tās darbība līdz ar ECB lēmumu ir iesaldēta.
Banka licenci saņēma 1993. gada 9. septembrī. "ABLV Bank" galvenokārt strādāja ar ārvalstu - Krievijas, Ukrainas, citu NVS valstu - klientiem.
Bankas peļņa 2016. gadā sasniedza rekordlielu rādītāju - 79,3 miljonus eiro. 2017. gada trīs ceturkšņos bankas peļņa bija 40,84 miljoni eiro.
"ABLV Bank" vairākus gadus bija pēc aktīviem otrā lielākā banka Latvijā. Taču pēdējā laikā bankas aktīvu apjoms samazinājās, tā mazināja sadarbību ar augsta riska klientiem, un FKTK bija uzdevis bankai samazināt čaulas kompāniju īpatsvaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
