Latvijas Banka mudina deputātus nesteigties ar tās darbību regulējošo likumu grozīšanu  (62)

Saeimas Budžeta un finanšu komisija izstrādājusi vairākus grozījumus likumā Par Latvijas Banku. Piemēram, likumā iekļauts pants, kurš paredz kriminālprocesā aizdomās turēta LB prezidenta, prezidenta vietnieka vai padomes locekļa amata pilnvaras apturēt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai tā tiek izbeigta.

Šobrīd likums paredz, ka LB prezidentu no amata var atbrīvot vien pēc paša prezidenta iesnieguma vai arī tad, ja spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums.

Tāpat Saeimas deputāti iecerējuši izvirzīt vairākas prasības nākamajam LB prezidenta amata tīkotājam – kompetenci finanšu jautājumos, nevainojamu reputāciju, kā arī vismaz piecu gadu pieredzi finanšu un kapitāla tirgus jomā un pieredzi starptautiskās finanšu institūcijās.

LB prezidentu ievēlētu uz piecus gadus ilgus termiņu līdzšinējo sešu gadu vietā. Amatu nevarētu ieņemt ilgāk par diviem termiņiem, paredz likuma grozījumi. Šobrīd LB prezidenta pilnvaru termiņš nav ierobežots.

Saeima ieplānojusi likuma grozījumus saskaņot ar Eiropas Centrālo banku (ECB), bet otrdien veikumu prezentēja arī Latvijas Bankas pārstāvjiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa pauda, ka deputātu priekšlikumi pašreizējo situāciju īpaši nemainīs, taču uzsvēra, ka izmaiņas nepieciešams saskaņot ar ECB. Bankas padome pauda, ka par LB prezidenta impīčmenta procedūras iestrādāšanu likumā ir jādiskutē, bet tas noteikti neesot tabu jautājums.

"Prezidenta pilnvaru termiņa ierobežošana ir likumdevēja izšķiršanās," norādīja Razmusa, piebilstot, ka vairumā Eiropas valstu centrālo banku prezidentu amata pilnvaru termiņš ir no pieciem līdz astoņiem gadiem ilgs.

"Mēs neatbalstītu steidzamus grozījumus, kas neko nerisinās. Ja likumdevējs uzskata, ka ir jāgroza, tad tā ir jūsu izšķiršanās. Šos jautājumus, ko min Saeima, vajadzētu izsvērt pārdomāti. Bet, vai lēmums vajadzīgs tagad, domājiet jūs paši," teica Razmusa.

Budžeta komisijas loceklis Ints Dālderis (V/Par!) pauda, ka Saeima šos likuma grozījumus nepieņems steidzamā kārtā, jo ar tiem nevarēs ietekmēt šobrīd radušos situāciju. Tāpat deputāts uzsvēra, ka parlaments ir atvērts priekšlikumiem.

Deputāti ar LB pārstāvjiem sprieda arī par finanšu sektoru valstī kopumā. LB prezidenta vietniece Razmusa vērtēja, ka, neskatoties uz krīzi "ABLV Bank", finanšu sektors kopumā ir stabils. Viņa norādīja, ka noguldījumu apjoms Latvijas bankās samazinās jau ilgāku laiku: "Tas nav īstermiņa efekts. Tas sākās jau kopš globālās finanšu krīzes. Pēdējās dienās straujš kritums nav redzams."

Razmusa Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātiem klāstīja, ka LB seko notikumiem līdzi krīzes grupā, tostarp vērojot stāvokli citās Latvijas bankās. "Iedzīvotāji ir jūtīgi uz ziņām par to, kas notiek finanšu sektorā. Esam gatavi atvērt glabātuves un piegādāt skaidru naudu bankām, taču šāds pieprasījums nav bijis. Turpinām strādāt ikdienas režīmā. Pēc ārkārtas likviditātes kredīta izsniegšanas "ABLV Bank" mūsu darbs pierima," teica Razmusa.

Razmusa klāstīja, ka LB neuzrauga Latvijā strādājošās bankas. Brīdī, kad "ABLV Bank" pie tās vērsās pēc ārkārtas likviditātes aizdevuma, LB iepazinās ar bankas maksātspējību, sistēmisko nozīmību un likviditāti. "Ja banka būtu sistēmiski nozīmīga, tad lēmums par turpmāko rīcību būtu jāpieņem Vienotā noregulējuma valdē. Tā kā "ABLV Bank" nav sistēmiski nozīmīga, lēmumu izsniegt aizdevumu pieņēmām mēs," teica Razmuse, piebilstot, ka saņemtās ķīlas termiņš ir seši mēneši. Šobrīd LB gan nav izvērtējusi, kā "ABLV Bank" lēmums pašlikvidēties ietekmēs situāciju turpmāk.

""ABLV Bank" joprojām ir maksātspējīga," uzsver Razmusa. Notikumu gaitu, viņasprāt, ietekmēja FinCEN publikācija. Tas nenāca pēkšņi. Bet tas ir jautājums banku uzraugam.

Kamēr Rimšēvičs nedrīkst pildīt amata pienākumus, Latvijai nav balsstiesību Eiropas Centrālās bankas padomē. Rimšēviča vietā uz ECB sēdēm dodas Razmusa, bet balsot nedrīkst. "Viedokli es varu izteikt. Tā arī vienmēr esmu darījusi. Balsošana ECB padomē ir reta, jo lēmumus pārsvarā pieņem uz konsensus pamata. Protams, ja parādīsies situācijas, kad jāliek lietā balsstiesības, šobrīd esam ievainojami," teica LB prezidenta vietniece Razmusa.

Latvijas Banka arīdzan vēlas noskaidrot vai Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības kukuļņemšanā ir pamatotas. "Banka sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm, bet nevaram kļūt par tiesībsargājoši iestāžu starpnieku. Ja ECB grib saprast krimināllietas būtību, tas nenotiks caur Latvijas Banku," teica LB padomes loceklis Edvards Kušners.