Latvijas trešās lielākās bankas "ABLV Bank" sabrukšana neapdraud valsts kredītreitinga pamatus, jo sākotnējās pazīmes liecina, ka noguldījumu strauja izņemšana nav skārusi citas bankas, teikts starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch" publiskotajā paziņojumā.
Tas norāda uz to, ka, neskatoties uz triecienu reputācijai, liela nerezidentu apkalpojoša bankas sektora ilgtermiņa risku materializēšanos finanšu nozare var absorbēt bez būtiska valsts parādsaistību kāpuma, pauda "Fitch".
Aģentūras ziņojumā teikts, ka "ABLV Bank" ir lielākā starp tām bankām, kas galvenokārt apkalpo nerezidentu noguldījumus. "Fitch" ilgstoši uzskatījusi nerezidentu noguldījumu sektoru kā risku Latvijas finanšu stabilitātei un uzraudzīs, vai "ABLV Bank" likvidēšana radīs kādas sekas.
Laika periodā no 13. līdz 19.februārim no "ABLV Bank" izņemti aptuveni 600 miljoni eiro noguldījumos, 70-80% no šīs summas aizplūstot no Latvijas banku sektora. Līdz šim būtisks noguldījumu aizplūdums no citām nerezidentu noguldījumu apkalpojošām bankām nav novērots, vēstī "Fitch".
Aģentūra arī neprognozē, ka "ABLV Bank" likvidācija būtiski ietekmēs Latvijas valsts finansiālo stāvokli. Kopējais apdrošināto noguldījumu apmērs bankā lēsts 470 miljonu eiro apmērā, un Latvijas varasiestādes paredz, ka tas tiks finansēts ar bankas aktīviem. Ja tiks piedzīvots līdzekļu trūkums, maksājumi tiks veikti no noguldījumu garantiju fonda, kurā uzkrāti 158 miljoni eiro. Ja arī šie līdzekļi nebūs pietiekami, tad fonds aizņemsies naudu no vietējām bankām bez valdības nodrošinātām garantijām.
"Fitch" paziņojumā arī vēsta, ka iespējamību Latvijas finanšu sektoram piedzīvot reputācijas iedragāšanu saasinājusi valsts centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana saistībā ar apsūdzībām kukuļu izspiešanā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Piektdien, 23.februārī, ECB nolēma neglābt banku un sākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
