'ABLV Bank' nebija izredžu pārdzīvot FinCEN rosinātās sankcijas, vērtē publikācija 'Forbes'  (165)

FinCEN ziņojumā rosināts liegt ASV atvērt vai uzturēt korespondentkontu "ABLV Bank" vārdā. Tas ir piektais un visbargākais no īpašajiem pasākumiem pret terorismu vērstā "Patriot Act" 311. sadaļā. Šo pasākumu var ieviest tikai ar valsts sekretāra, galvenā prokurora, Federālo Rezervju sistēmas valdes priekšsēdētāja piekrišanu un pēc tam, kad rūpīgi izvērtēta ietekme uz ASV, skaidrots publikācijā.

ASV dolārs ir dominējošā starptautisko maksājumu valūta, tāpēc aizliegums ASV veidot korespendējošās attiecības ar "ABLV Bank" nozīmē, ka banka tiek izslēgta no globālā finanšu tīkla. Šī iemesla dēļ arī pēc FinCEN ziņojuma publicēšanas "ABLV Bank" tika liegts dolāru finansējums. Kaut arī FinCEN ziņojums ir tikai priekšlikums, citas bankas nevēlējās uzņemties risku un finansēt "ABLV Bank" situācijā, kad šādam liegumam drīzumā jāstājas spēkā.

Šādu situāciju varētu pārdzīvot banka, kuras darbība vērsta uz vietējo tirgu. Taču banka, kas strādā savā iekšējā tirgū, visdrīzāk, nemaz netiktu vainota ASV dolāru izmantošanā naudas atmazgāšanai. Turpretī "ABLV Bank" veica ASV dolāru transakcijas nozīmīgos apjomos, un šo transakciju raksturs radīja aizdomas ASV Valsts kasei par naudas atmazgāšanu, skaidrots publikācijā.

Publikācijā citēts FinCEN ziņojumā teiktais, ka FinCEN ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ABLV vadība, akcionāri un darbinieki ir institucionalizējuši naudas atmazgāšanu kā bankas biznesa prakses balstu, un, ka ABLV vadība ļauj bankai un tās darbiniekiem iesaistīties naudas atmazgāšanas shēmās, caur augsta riska čaulas kompānijām pieļauj naudas atmazgāšanu, nenodrošina pietiekamu augsta riska čaulas kompāniju kontu kontroli, kā arī cenšas kavēt Latvijas naudas atmazgāšanas novēršanas likumu piemērošanu, lai sargātu šo biznesa praksi. Nelegālā finanšu darbība bankā ietvērusi pārskaitījumus pusēm, kas saistītas ar ASV un ANO identificētiem uzņēmumiem, kuri iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.

FinCEN pārmetumi bankai saistīti ar to, ka bankai ir ļoti augsts nerezidentu depozītu īpatsvars un plaša ļoti riskantu ārvalstu klientu bāze – 90% klientu atbilstoši pašas "ABLV Bank" riska vērtējumam ir augsta riska klienti, teikts publikācijā. Citēts arī "FinCEN" ziņojumā teiktais, ka "ABLV Bank" izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroli, slēpusi pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulas uzņēmumu kontus.

"Forbes" uzskaita FinCEN ziņojumā minēto informāciju par bankas pārkāpumiem un secina, ka "ABLV Bank" ne tika nodarbojās ar naudas atmazgāšana, bet sistēmiski pārkāpa sankcijas.

Publikācijā secināts, ka tādēļ arī Eiropas Centrālā banka (ECB) noteica bankai maksājumu ierobežojumus. Ja FinCEN ir taisnība, tad liels nerezidentu depozītu īpatsvars bankā ir šaubīgas izcelsmes. Šo noguldījumu izņemšana sākās brīdī, kad FinCEN nāca klajā ar savu ziņojumu. Bankai nevarēja sniegt ārkārtas likviditātes palīdzību, jo to varētu uztvert kā aizdomīgas naudas kustības veicināšanu, pieļauts publikācijā: "Vienīgais jautājums, kāpēc ECB bija vajadzīgas sešas dienas, lai noteiktu moratoriju. Šajā laikā no bankas var aizbēgt daudz naudas. Iespējams, ņemot vērā FinCEN apgalvojumus, regulatoriem to vajadzēja aizvērt ātrāk."

"Latvijas banku iesaistīšanās starptautiskos naudas atmazgāšanas tīklos gadiem bijis atklāts noslēpums. Ar novēlošanos, bet tagad uzraugi abās Atlantijas okeāna pusēs rīkojas, lai aizvērtu šos tīklus un atbrīvotos no kriminālām bankām," raksta "Forbes". Publikācijā minēts, ka 2016. gadā tika slēgta "Trasta komercbanka", kas nespēja ievērot naudas atmazgāšanas novēršanas prasības, tagad ir aizvērta "ABLV Bank". "Tā var nebūt pēdējā," rezumē raksta autore.

Raksta autore Fransisa Kopola (Frances Coppola) ir "Forbes" ārštata žurnāliste, un publikācijā pausts viņas viedoklis.

Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī FinCEN publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank". Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga ECB lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un Latvijas banku uzraugs 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

Bankas akcionāri 26. februārī izlēma par bankas pašlikvidāciju. Akcionāri bankas likvidatoriem uzdevuši veikt visas nepieciešamās darbības, lai atspēkotu FinCEN paustos pārmetumus bankai.