Mazināt nabadzību un pensiju nevienlīdzību – OECD ieteikumi pensiju sistēmas uzlabošanai  (133)

Lai arī rekomendāciju ir gana daudz, Labklājības ministrija uzsver, ka OECD Latvijas pensiju sistēmu vērtē kā labu. ''Pētījumā iegūtā informācija būs ļoti nozīmīga turpmākai pensiju sistēmas attīstībai un uzlabošanai,'' paudis labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informāciju 1. pensiju līmenī ir iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji, un iemaksas tiek izmantotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajai pensionāru paaudzei. Savukārt 2. pensiju līmeņa dalībnieku sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā iemaksu veicēja pensijai. Pastāv arī privātā pensiju shēma jeb 3. pensiju līmenis, kurā iemaksas var veikt brīvprātīgi.

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar OECD rekomendācijām Latvijas pensiju sistēmas uzlabošanai.

OECD iesaka Latvijai cīnīties ar augstajām cenām privāto pensiju fondu nozarē. Organizācija mudina veikt izmaiņas likumdošanā, par paraugu ņemot citu OECD dalībvalstu piemērus, lai ieviestu regulējumu, kas harmonizētu izmaksas, ar kurām saskaras privāto brīvprātīgo pensiju fondu dalībnieki, un sadalītu riskus starp šo fondu dalībniekiem un līdzekļu pārvaldītāju. Tāpat privāto pensiju fondu pārvaldniekiem ieteikts uzlabot komunikāciju ar plāna dalībniekiem un atklāt visas izmaksas.

OECD arī mudina kopumā uzlabot nozari, palielinot tajā konkurenci un sabalansējot tirgu. Saskaņā ar izvērtējumu problēmas rada ciešā saikne starp līdzekļu pārvaldītājiem un bankām. Lai nozarē uzlabotu konkurenci, OECD iesaka paaugstināt prasības, kas veicinātu pensiju plānu pārvaldītāju darbības caurspīdīgumu.

Izvērtējot standarta investīciju stratēģijas atdevi, kas tiek izmantota valsts pensiju shēmā, OECD iesaka pāriet uz dzīves cikla investīciju stratēģiju, kas paredz, ka līdzekļi, kas tiek ieguldīti riskantos finanšu instrumentos, samazinās, personai tuvojoties pensionēšanās vecumam. Tātad investīciju virzienu pielāgotu cilvēka dzīves ciklam – jo vecāks cilvēks kļūst, jo drošākos finanšu instrumentos tiek ieguldīta viņa nauda.

Organizācija arī norāda, ka līdzekļu pārvaldītāji un privātie brīvprātīgie pensiju fondi pilnā apmērā neizmanto plašo finanšu instrumentu loku, kurus tiem ļauj izmantot likums, tādēļ būtu svarīgi, lai ieguldījumu pārvaldnieki uzlabotu savas zināšanas un prasmes dažādu instrumentu izmantošanā.

OECD iesaka sasaistīt pensionēšanās vecumu ar nākotnē paredzamo dzīves ilgumu, uzsverot – ja oficiālais pensionēšanās vecums paliek nemainīgs, bet dzīves ilgums aug, pastāv iespēja, ka ļaudis pensionēsies pārāk ātri un saņems pārāk nelielas pensijas.

Lai iedzīvotājiem neradītu nedrošības sajūtu par to, kāda būs viņu pensija, organizācija iesaka noteikt nemainīgu 14% likmi iemaksām 1. pensiju līmenī, un šo iemaksu likmi nesvārstīt. Šobrīd 20% no sociālajām iemaksām tiek novirzīti pensijām, un šī summa tiek sadalīta starp abiem līmeņiem – 14% uz 1. pensiju līmeni un 6% uz 2. pensiju līmeni, tiesa šo sadalījumu ir iespējams mainīt un savulaik valdība to jau darījusi. Ekonomiskās krīzes dēļ, konsolidējot budžetu, 2009. gadā iemaksu likme pensiju 2.līmenī tika krasi samazināta – līdz 2%.

Tāpat OECD iesaka turpmāk neatļaut 2. pensiju līmeņa uzkrājumu iekļaut 1. līmenī, proti, strikti nošķirt abus līmeņus. Kā teikts VSAA skaidrojošajā materiālā, 2. pensiju līmeņa dalībniekam, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, ir tiesības izvēlēties uzkrāto 2. pensiju līmeņa kapitālu pievienot 1. pensiju līmenim un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" vai par uzkrāto 2. pensiju līmeņa kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Mūža pensijas polise ļauj uzkrāto kapitālu mantot.

OECD norāda, ka pašreiz gandrīz 40% izdienas pensijas saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un lielākā daļa no šiem cilvēkiem ne tikai saņem pensiju, bet arī strādā algotu darbu, tādēļ būtu nepieciešams izdienas pensiju iekļaut galvenajā pensiju sistēmā. Organizācija norāda, ka šādiem izņēmumiem īsti attaisnojuma nav.

OECD atgādina, ka sākotnēji izdienas pensija pienācās vien karavīriem un policistiem, taču kopš 1996. gada šīm divām profesiju grupām pievienotas vēl vairākas, un regulāri pastāvot politisks spiediens izdienas pensiju saņēmēju lokā iekļaut vēl citas profesijas. Pēdējos gados izdienas pensijas saņēmēju skaits lēni, taču pieaudzis, teikts izvērtējumā.

Saskaņā ar OECD datiem 2016. gadā tikai aptuveni viena trešdaļa no 10 600 izdienas pensijas saņēmējiem bija vecāki par 60 gadiem, savukārt 38% bija jaunāki par 55 gadiem, un 6% jaunāki par 45 gadiem. Atsaucoties uz Valsts kontroles (VK) datiem, izvērtējumā uzsvērts, ka 70% izdienas pensijas saņēmēju ir strādājoši.

Lai arī izdienas pensiju iespējams saņemt krietni agrāk nekā vecuma pensiju, vidējā izdienas pensija 2016. gadā bija par 18% lielāka nekā vecuma pensija. Savukārt aptuveni 20% izdienas pensiju aizpērn bija lielākas par 500 eiro mēnesī, bet vien 7% vecuma pensiju pārsniedza 500 eiro slieksni.

Tāpat OECD, atsaucoties uz VK datiem, norāda, ka pirms pensijas saņemšanas veiktās iemaksas spēj nosegt vien divas trešdaļas izmaksu, ko veido izdienas pensijas, atlikušo trešdaļu nākas finansēt no citiem nodokļu ieņēmumiem.

OECD iesaka būtiski palielināt minimālās pensijas apmēru un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā 1. pensiju līmenī. Organizācija norāda, ka pastāv gana lielas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no 8% līdz aptuveni 20% no vidējās algas, kā tas vidēji ir OECD dalībvalstīs.

Tāpat OECD aicina samazināt 15 gadu ilgo sociālo iemaksu periodu jeb tā saucamo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai persona vispār varētu saņemt minimālo pensiju. Tāpat Latvija tiek mudināta iestrādāt pensiju sistēmā mehānismus, kas par katru gadu, kad veiktas sociālās iemaksas, nodrošinātu attiecīgi lielāku minimālās pensijas apmēru.

OECD arī iesaka ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, kas varētu samazināt ārkārtīgi neaizsargāto stāvokli, kurā nokļūst bez apgādnieka palikušie. Izvērtējumā tiek norādīts, ka nabadzības rādītājs veco ļaužu, īpaši sieviešu, vidū ir ļoti augsts. Tiesa, no pieejamās statistikas gan neesot iespējams viennozīmīgi secināt, ka gados vecās sievietes lielākoties dzīvo vienas tādēļ, ka pensijas gados zaudējušas dzīvesbiedru.

Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, kā arī izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic uzņēmumu algoti darbinieki. OECD norāda, ka līdz šim piekoptā prakse, kas ļauj dažādā statusā nodarbinātajiem veikt atšķirīgas iemaksas, palielina risku, ka ļaudis migrē no viena statusa uz citu, tādējādi kopumā veicot salīdzinoši nelielas iemaksas. Tāpat organizācija atgādina, ka līdz pat 2017. gada beigām lielākā daļa pašnodarbināto pensiju sistēma iemaksas vispār neveica, kas nozīmē, ka pensijas gados viņiem, visticamāk, nāksies paļauties uz valsts garantēto "drošības tīklu".