Aizliegt sadarbību ar čaulām - banku priekšlikumi netīrās naudas apkarošanai  (118)

Čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama, atzīst LKA un ierosina jaunu regulējumu, proti, ja čaulas veidojums atbilst visiem trim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu.

LKA ieskatā, ja sadarbība ar minētajiem kritērijiem atbilstošiem čaulas veidojumiem Latvijā tiktu aizliegta, tas ļautu efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju.

Asociācija ir skeptiski noskaņota par politiķu pausto ideju ieviest īpašu nodevu par čaulas veidojumu apkalpošanu. LKA ieskatā šādas nodevas noteikšana, bez citiem ierobežojumiem sadarbībai ar čaulas veidojumiem, vēl vairāk kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai. Ir ļoti būtiski, lai šāda nodeva nerada iespaidu, ka tās nomaksa ir "atļauja rīkoties pēc vajadzības", skaidro asociācijā.

Pēc LKA rīcībā esošās informācijas, šāds sistēmas risku mazināšanas instruments nav starptautiski pieņemts. Strādājot pie risinājumiem, LKA lūdz vērtēt iespējamību, ka būs personas, kuras noteikto nodevu mēģinās apiet.

LKA atzīmē, ka jābūt arī uzmanīgiem ar fiksētu rādītāju (riska koeficientu) vai jurisdikciju norādīšanu tiesību aktos, ko iespējams viegli apiet. Svarīgi ir tas, kāpēc čaulas veidojums ir izveidots, ko tas dara. Arī Igaunijas vai Latvijas uzņēmums var būt čaulas veidojums, kura mērķis ir naudas atmazgāšana un finanšu noziegumu veikšana. Nodevas attiecināšana pēc jurisdikcijas vai līdzīga principa var veicināt "de facto" čaulas veidojumu reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu reģistrā, secina asociācija.

Tāpēc asociācijas ieskatā efektīvāks būtu skaidrs aizliegums sadarbībai ar jebkuru čaulas veidojumu, kas atbilst visiem trijiem iepriekšminētajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem. Tam nepieciešami likuma grozījumi.

Kredītiestāžu likumā būtu jānosaka, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstētu būt sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta, vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Likumam būtu jānodrošina iespēja veikt pretendenta darbam kredītiestādē pārbaudi, ņemot vērā attiecīgos valsts reģistrus un citu informāciju, rosina LKA. Tā izstrādājusi Kredītiestāžu likuma grozījumus un informējusi par tiem Finanšu ministriju (FM).

Šādi grozījumi būtu nepieciešami, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās.

No korporatīvās pārvaldības un risku uzņemšanās viedokļa būtu izvērtējams, vai kredītiestādes akcionārs - fiziska persona ar būtisku līdzdalību (10% un vairāk) drīkstētu būt šīs pašas kredītiestādes valdes loceklis, valdes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs. Asociācija aicina diskutēt par šo priekšlikumu un vērtēt tā turpmāku virzību.

Pašlaik vairākām Latvijas bankām, kuru darbs vērsts uz ārvalstu klientu apkalpošanu, padomes priekšsēdētājs ir persona, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 10% akciju.

Lai stiprinātu ēnu ekonomikas un finanšu noziegumu apkarošanu, sadarbības efektivitātes un produktivitātes veicināšanai nepieciešami likuma grozījumi, lai regulējums atbilstu jaunākajām pasaules tendencēm finanšu noziegumu apkarošanā un ietvertu ciešu sadarbību pirms formālo procedūru sākšanas, secina LKA. Minētais risinājums ietver trīs darbības virzienus: informācijas apmaiņu starp bankām, informācijas apmaiņu starp bankām un valsts institūcijām, kā arī informācijas apmaiņu starp bankām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Informācijas apmaiņu starp bankām varētu uzlabot tiesību aktu pilnveidošana, secinājusi LKA. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 44. panta ceturtā daļa noteic, ka kredītiestādes var apmainīties ar personas datiem par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav sāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Tomēr datu apstrādes tiesiskuma riski un vienotas formas neesamība attur kredītiestādes no šīs progresīvās tiesību normas praktiskas īstenošanas pilnā apjomā.

LKA piedāvā kopīgi ar FM, Tieslietu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju rast labāko veidu, kā ar likumam pakārtotajiem tiesību aktiem rast šīs tiesību normas efektīvu piemērošanas kārtību. Iespējams, būtu nepieciešams izdot Ministru kabineta vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus vai ieteikumus, pieļauj asociācija un pauž gatavību iesaistīties šo tiesību aktu izstrādē.

Asociācija mudina pilnveidot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un valsts institūcijām. LKA kā galveno prioritāti rosina Latvijā ieviest instrumentu, kas pasaulē aktīvi attīstās, proti, publisko un privāto partnerību informācijas apmaiņā un cīņā ar finanšu noziegumiem. Labākais piemērs tam ir Apvienotā Karaliste un tā sauktā "JMLIT operatīvā grupa", kuras izveide devusi būtisku un statistiski izmērāmu ieguldījumu cīņai ar finanšu noziegumiem. Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga.

Pētījumi liecina, ka apmēram 80 – 90% no kontroles dienestiem pasaules mērogā iesniegtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem nav bijuši noderīgi tiesībsargājošo iestāžu veiktajās izmeklēšanās. Eiropola dati liecina, ka tikai 10% no iesniegtajiem ziņojumiem Eiropola dalībvalstis ir izmantojušas turpmākai izmeklēšanai. Latvijas Kontroles dienests 2016. gadā saņēmis vairāk nekā 15 000 ziņojumu, bet tālāk izmeklēšanas iestādēm nodoti nedaudz virs 200, atzīmē LKA.

Apvienotās Karalistes piemērs ietver nelielas tiesībsargājošo iestāžu un kredītiestāžu pārstāvju operatīvās grupas izveidošanu, kas nepastarpināti apmainās ar informāciju par konkrētām izmeklēšanā esošām lietām un personām, lai sagatavotos katrai pusei noteikto uzdevumu veikšanai. Pēc informācijas iegūšanas katra puse veic darbības, ko jau tagad paredz likumi, bet fokusēti un precīzāk. Nereti ir konstatējams, ka tiesībaizsardzības iestādes nezina, ko un kā tieši pieprasīt no bankām, kā arī bankas nezina, kā informāciju pareizāk nodot, vai nezina to, ka problēma skar ne tikai vienu banku, bet vairākas, savu priekšlikumu pamato LKA.

Asociācija jau sadarbojas ar tiesībsargājošām iestādēm, tai skaitā ar VID un Valsts policiju, tomēr esošais regulējums ierobežo plašāku un efektīvāku sadarbību.

LKA ir sagatavojusi priekšlikumus konkrētiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai risinātu jautājumus par sadarbības modeļa un informācijas apmaiņas pilnveidi, un ir gatava tos iesniegt izskatīšanai valdībā.

Minēto priekšlikumu ieviešanā būtiska būtu Kontroles dienesta stiprināšana. Jau tagad Kontroles dienestam normatīvie akti paredz informācijas apmaiņas un atbildības nosacījumus, kas būtu efektīvs pamats pilnveidotajam tiesiskajam regulējumam. Diemžēl praksē līdz šim Kontroles dienests šādu efektīvāku sadarbības modeli nav virzījis, un LKA ieskatā Kontroles dienesta strukturālais pozicionējums ārpus izpildvaras ir šķērslis aktīvākas sadarbības veidošanai ar Kontroles dienesta iesaisti. Savukārt bez Kontroles dienesta līdzdalības šādi sadarbības modeļi nebūs pilnvērtīgi, jo starptautiskās sadarbības ietvaros tieši Kontroles dienestam vajadzētu saņemt visplašāko informāciju par apdraudējumiem un jauniem riskiem, kādiem varētu tikt pakļauta Latvijas finanšu sistēma.

LKA jau šogad janvārī vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādīja uz nepieciešamību apsvērt Kontroles dienesta struktūras pilnveidi, institucionālo piederību, kā arī efektīvu sadarbību starp Kontroles dienestu, Valsts policiju, Prokuratūru un VID. Pēc LKA ieskatiem, minētais nevar aprobežoties tikai ar personāla politikas lēmumiem Kontroles dienestā. LKA ierosina diskutēt un lemt par Kontroles dienesta turpmāko attīstību izpildvaras ietvaros.

Asociācija rosina pilnveidot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un VID.

LKA jau sadarbojas ar VID, lai risinātu jautājumu par veidu, kā labāk īstenot likumā par nodokļiem un nodevām paredzēto ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem. Formāla ziņošana ir smagnējs process bankām un VID. Lai datu apmaiņa būtu mazāk smagnēja, tai vajadzīgs arī pavadošs sadarbības process, kas pieļauj operatīvu datu apmaiņu analīzes nolūkā.

LKA piedāvā sākt pilotprojektu, kas ļautu abām pusēm operatīvāk apmainīties ar konkrētiem analizētiem klientu datiem, lai precīzāk ziņotu VID un nepārslogotu gan VID, gan bankas ar tehniskas informācijas apstrādi.

Lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu cīņai ar ēnu ekonomiku, Kredītiestāžu likuma 63. pantā būtu paredzama VID un kredītiestāžu operatīva sadarbība "nolūkā analizēt klientu rīcību, lai identificētu aizdomīgus darījumus nodokļu jomā". Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga. Šāda mehānisma iedzīvināšana būtiski uzlabotu cīņu ar ēnu ekonomiku un mazinātu finanšu sektora izmantošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, secina LKA.

LKA rosina veidot politiski nozīmīgu personu sarakstu, kas satur tipiskākās un galvenās šādas personas (tas nekad nebūs pilnīgs un izsmeļošs), kā arī ir tikai informācijas avots un neatbrīvo likuma subjektus no atbildības.

Ir ļoti būtiski palielināt sankcijas komersantiem un personām par patieso labuma guvēju neziņošanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu par tiem, uzskata LKA. Piemēram, Vācijā un Austrijā šādas sankcijas sasniedz 100 000 eiro un vairāk. Tās varētu ietvert arī aizliegumu rīkoties ar kapitāla daļām, kā tas paredzēts Nacionālās drošības likumā attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām, rosina LKA.

Asociācija minējusi arī vēl vairākus citus aktuālus jautājumus. LKA sadarbībā ar FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju strādā, lai uzlabotu banku un valsts reģistru informācijas apmaiņu, kas būtiski paātrinātu un uzlabotu informācijas iegūšanu par personām, ļaujot to izmantot cīņai ar finanšu noziegumiem.

LKA konsultējas ar atbildīgajām institūcijām par labāko tiesisko risinājumu, lai izņemtu kriminālprocesa ietvaros arestētos līdzekļus no kredītiestādēm (neintegrētu tos finanšu sistēmā) un nodotu tos izmeklēšanas iestādei glabāšanai tās kontā Valsts kasē. Šobrīd par attiecīgo jautājumu "Trasta komercbankas" gadījumā bijušas vai notiek tiesvedības, kas nebūtu pieļaujams turpmāk.

LKA pauž atbalstu atbildīgo institūciju idejai stingrāk regulēt nekustamā īpašuma aģentus, ārpakalpojuma grāmatvežus un juridisko veidojumu reģistrētājus.

Savus priekšlikumus finanšu sektora stiprināšanai un tā reputācijas uzlabošanai LKA iesniegusi valdībai. Asociācija uzsver, ka vairāki jautājumi ir neatliekami, un pauž gatavību līdzdarboties tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.