'Delfi' no Strasbūras: EP vienojies par nākamā ES daudzgadu budžeta vadlīnijām  (3)

EP deputāti vēlas, lai ES budžets atbilstu politiskajām prioritātēm un lai tā ietvaros tiktu rasti līdzekļi kopīgajiem izaicinājumiem migrācijas, aizsardzības, drošības un klimata pārmaiņu jomās. Viņi uzskata, ka pašreizējie ES budžeta izdevumu griesti būtu jāpaaugstina no 1% līdz 1,3% ES nacionālā kopienākuma. Tā, kā uzskata deputāti, būtu iespējams rast finansējumu jaunajiem izaicinājumiem, neatsakoties no atbalsta trūcīgākajiem reģioniem un lauksaimniekiem.

EP deputāti rosina paaugstināt atbalstu pētniecības programmām, "Erasmus+", Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, izmantojot Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu.

EP deputāti brīdina, ka vienošanās par daudzgadu budžetu nebūs iespējama, vienlaikus nepārskatot "pašu resursus" jeb budžeta ieņēmumu daļu.

Rezolūcijā piedāvāts saglabāt tagadējos "pašu resursus" jeb budžeta ieņēmumus, vienlaikus pakāpeniski ieviešot jaunus. Tie varētu būt, piemēram, finanšu darījumu nodoklis, daļa no digitālajā nozarē aktīvo uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, daļa uzņēmumu ienākumu nodokļa, vides nodokļi vai pārskatītas pievienotās vērtības nodokļa iemaksas.

Pēc deputātu domām jaunajiem pašu resursiem vajadzētu ievērojami samazināt (mērķis – 40%) pēc nacionālā kopienākuma aprēķinātās valstu iemaksas, tā radot ietaupījumu dalībvalstu budžetos. Tas, kā uzskata EP, ļautu atteikties no priekšstata par "neto maksātājiem" un "neto saņēmējiem", tāpēt tiem vajadzētu atcelt visas atlaides un korekcijas, no kurām labumu gūst tikai atsevišķas valstis, kā arī kompensēt "Brexit iztrūkumu", nepalielinot nodokļu maksātāju slogu.

Iveta Grigule, kura pašlaik pārstāv Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu (ALDE), skaidro, ka Eiropas Savienībai ir daudz vajadzību, un ir saprotams, ka EP deputāti nākamajā ES daudzgadu budžetā rosina palielināt izdevumu griestus.

"Taču, no ES aizejot Lielbritānijai, naudas vairāk nebūs, un arī jaunie ieņēmumu avoti var izrādīties nepietiekami izvirzītā mērķa sasniegšanai. Pašlaik ir izstrādāts priekšlikums palielināt ES dalībvalstu iemaksas kopējā ES budžetā par 30% no pašreizējo iemaksu kopsummas. Turklāt vienlaikus ir izvirzīts arī uzdevums nepalielināt slogu ES nodokļu maksātājiem. Vai tas tā būs, lielā mērā ir atkarīgs no valstu vadītājiem un Eiropas Komisijas darbībām. Latvijas prioritātes ir panākt, lai nākamajā daudzgadu budžetā vismaz būtiski netiktu samazināti tie līdzekļi, ko mēs no ES saņemam lauksaimniecības atbalstam un kohēzijas politikas īstenošanai," skaidro Grigule.

Savukārt Sandra Kalniete skaidro: "Skaidrs, ka ES dalībvalstu iemaksas ES kopējā budžetā ir jāpalielina par procentiem desmit. Jāattīsta ES budžeta patstāvīgi ieņēmumu avoti. Tāpat skaidrs, ka kopīgajai drošībai un ārējai darbībai ir jāpalielina budžets, pat ja tam jānotiek uz līdz šim tradicionāli lielāko budžeta posteņu rēķina."

Roberts Zīle no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) uzsver, ka skatījumā par stratēģiski svarīgo nākamo ES daudzgadu budžetu Eiropas Parlaments ir iezīmējis tādus svarīgus punktus kā kopējā budžeta pieauguma nepieciešamība pret NKP, sasniedzot 1,3%, vai kohēzijas un lauksaimniecības politiku finansējuma līmeņa saglabāšana.

"Pēc nozīmīga neto iemaksu veicēja - Apvienotās Karalistes - izstāšanās no ES, īsāk sakot, EP vēlme ir segt iztrūkumu un "vēl mazliet". Šajā sakarā uzskatu, ka EP tomēr ir neizmantojis iespēju finansējuma mērķos precīzi definēt tā saukto "Eiropas pievienoto vērtību" katrā no tiem, kas būtu arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vēlme. Tajā pašā laikā ir paredzamas jaunas finansējuma politikas, kā, piemēram, saistītas ar migrāciju, pētniecību aizsardzības mērķiem u.c. Sagaidāms, ka "Rail Baltica" tālākais finansējums, kas izriet no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta aploksnes, būs pieejams, ja mēs, Baltijas valstis, pašas spēsim koncentrēties uz rezultātu," uzskata Zīle.

"Taču šis viss, proti, EP vēlmes, būs jāizcīna smagā cīņā ar ES Padomi. Tas nozīmē, ka prioritātēm ir jābūt skaidrām arī Latvijas valdībai. Manuprāt, tai būtu jābūt kohēzijas politikai," pauda Zīle.