Nodokļu parādi samazinās; līderos izvirzās maksātnespējīgs pašmāju uzņēmums  (74)

Arī līdzšinējo lielāko nodokļu nemaksātāju jeb tā dēvēto svešo parādnieku – Latvijā nereģistrēto un uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu administrācijas pieprasījuma pamata VID sarakstā iekļauto "Polietica Plastic Setr", kura saistības bija 28,13 miljoni eiro, marta sākumā nomainījis Latvijā reģistrēts, taču jau par maksātnespējīgu atzīts uzņēmums.

Norādot, ka nav tiesīgs sniegt informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, VID portālam "Delfi" skaidroja, ka ir gadījumi, kuros uzņēmums ir citas ES valsts nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru Latvija ir saņēmusi palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma piedziņu. Šādi nodokļu maksātāji tiek izslēgti no nodokļu parādnieku saraksta gadījumos, kad parāds ir piedzīts, vai arī gadījumos, kad nodokļu administrācija, kuras uzdevumā Latvijas veic piedziņu, ir slēgusi piedziņas lietu.

VID dati liecina, ka marta sākumā lielākais nodokļu parādnieks bijis būvmateriālu vairumtirgotājs SIA "Ormus", kas februāra sākumā bija trešais lielākais nodokļu nemaksātājs, turklāt jau 2016. gadā atzīts par maksātnespējīgu. "Ormus" saistības pret valsti mēneša laikā nav būtiski mainījušās un marta sākumā bija 20,99 miljoni eiro. Šī uzņēmuma apgrozījums 2015. gadā bija 29 096 855 eiro, bet zaudējumi – 1 189 541 eiro.

Februāra sākumā otrajā vietā nodokļu parādnieku sarakstā bija bija AS "Liepājas osta LM" ar 23,26 miljonu eiro parādu, taču marta sākumā šis uzņēmums vairs nav nodokļu parādnieku skaitā.

Otrajā vietā marta sākumā ir SIA "Inrercom Trading Ltd" ar 19,57 miljonu eiro parādu. Mēnesi iepriekš šis uzņēmums ar 19,37 miljona eiro saistībām bija ceturtajā vietā nodokļu nemaksātāju listē. Kompānijas saimniecisko darbību VID apturējis 2016. gada 30. novembrī. Uzņēmums iepriekš nodarbojās ar dažādu preču un elektronisko ierīču vairumtirdzniecību. Uzņēmuma saistības pret valsti šā gada janvāra beigās bijušas 19,29 miljoni eiro.

Marta sākumā trešajā vietā bija 2008. gadā reģistrētais kravu pārvadātājs SIA "Alitrans", ko tiesa pērn vasarā atzinusi par maksātnespējīgu, ar 18,51 miljona eiro parādu. Pirms mēneša šis uzņēmums bija piektais lielākais nodokļu nemaksātājs.

Ceturtajā vietā marta sākumā VID ierindojis AS "Latvijas Zaļais elektrons" ar 14,02 miljonu eiro parādu un šī uzņēmuma saistības pret valsti nav būtiski mainījušās. Šis uzņēmums 2016. gadu noslēdza ar 536 486 eiro apgrozījumu un 21 154 eiro peļņu. Uzņēmuma valdē ir 1965. gadā dzimušais Einārs Vilcāns.

Piektajā vietā marta sākumā bijusi SIA "Riepu bloki" ar 13,49 miljonu eiro parādu eiro, un šī uzņēmuma parāds ir palielinājies – februāra sākumā tas bija 12,48 miljoni eiro. Kā ziņots, "Riepu blokiem" pērn par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu Valsts vides dienests piemēroja 12,9 miljonu sodu. Uzņēmums vēlāk tika atzīts par maksātnespējīgu.

Sestajā vietā VID marta sākumā ar 11,46 miljonu eiro parādu ierindojis SIA "Bebriko Ltd". Uzņēmums reģistrēts 2000. gadā, un tā iepriekšējie nosaukumi bijuši gan SIA "KMM Metāls, gan "MKM Metāls", gan "Bebrico". Uzņēmuma līdzīpašnieki līdz 2015. gadam bijuši kādreizējais Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis, Māris Niedra un Kaspars Loss. Pēc "Lursoft" datiem, viņiem piederošās uzņēmuma daļas ir apķīlātas. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 59,2 miljoni eiro, taču gadu tas noslēdza ar 6,9 miljonu eiro zaudējumiem, liecina "Lursoft" dati.

2015. gada 4. decembrī uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu un par administratoru iecelts Romāns Žeglovs. Jau vēstīts, ka pār uzņēmumu iepriekš krita aizdomu ēna par vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanu valstij. Februāra sākumā "Bebriko Ltd" bija astotajā vietā nodokļu parādnieku sarakstā.

Septītajā vietā marta sākumā VID ierindojis 2014. gadā reģistrēto automobiļu tirgotāju SIA "Vectors", kura saistības no 10,81 miljona eiro februāra sākumā pieaugušas līdz 10,92 miljoniem eiro. "Lursoft" dati liecina, ka uzņēmums 2016. gadā apgrozījis 261 006 eiro un gadu noslēdzis ar 16 360 eiro peļņu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Aivars Lipiņš. 2017. gada 6. novembrī VID bija pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

Astotajā vietā marta sākumā VID bija ierindojis atkritumu apstrādes jomas uzņēmumu SIA "Nordic Recycling" ar 8,99 miljonu eiro parādu. Pirms mēneša šī uzņēmuma saistības pret valsti bija 8,97 miljoni eiro. "Lursoft" dati liecina, ka uzņēmums reģistrēts 2012. gadā, 2016. gadā tas apgrozījis 1, 001 miljonu eiro un gadu noslēdzis ar 85 784 eiro peļņu. Uzņēmums līdzīgās daļās pieder Salvim Salmiņam un Edijam Svaram. 2017. gada 11. decembrī Madonas tiesa ierosinājusi uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Devītajā vietā valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā marta sākumā bija 2002. gadā reģistrētais poligrāfijas uzņēmums SIA "Reneprint" ar 8,56 miljonu eiro saistībām. Pēc "Lursoft" datiem 2014. gadā tas apgrozījis 10,58 miljonus eiro, bet gadu noslēdzis ar 672 177 eiro zaudējumiem. Firmas vienīgais īpašnieks ir Arvīds Balodis. 2015. gada novembrī uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu un VID apturējis tā saimniecisko darbību. "Reneprint" februāra sākumā bija 11. vietā lielāko nodokļu parādnieku sarakstā ar 8,56 miljonu eiro parādu.

Desmitajā vietā marta sākumā bija alumīnija ražotājs AS "Krāsainie lējumi", kuras parāds valstij bija 8,4 miljoni eiro. 2014. gada februārī tiesa atzinusi šo uzņēmumu par maksātnespējīgu. "Krāsainie lējumi" pirms mēneša bija 12. vietā VID veidotajā nodokļu parādnieku sarakstā ar 8,56 miljonu eiro saistībām pret valsti.

Pēc VID datiem, šā gada februāra sākumā vairāk nekā viena miljona eiro saistības pret valsti bija nepilniem 120 uzņēmumiem un fiziskām personām. Šis skaits mēneša laikā būtiski nav mainījies.

Šo uzņēmumu skaitā bija, piemēram, likvidējamā AS "Banka Baltija" ar 6,24 miljonu eiro saistībām, un tās parāds pret valsti marta sākumā nav būtiski mainījies, kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" ar 5,1 miljona eiro parādu, kas mēneša laikā arī nav būtiski mainījies. Marta sākumā starp šiem uzņēmumiem ir arī maksātnespējīgā AS "Liepājas metalurgs", kuras parāds valstij pieaudzis no 1,96 miljoniem eiro februāra sākumā līdz 1,97 miljoniem eiro 7. martā.

Marta sākumā SIA "TM Security" parāds no 1,94 miljoniem eiro pieaudzis līdz 1,96 miljoniem eiro, "Rīgas Vagonbūves rūpnīca", kuras saistības no 1,95 miljoniem eiro februāra sākumā pieaugušas līdz 1,96 miljoniem eiro marta sākumā. Starp šiem uzņēmumiem ir arī "KVV Liepājas metalurgs", kura saistības mēneša laikā pieaugušas no 1,88 miljoniem eiro līdz 1,92 miljoniem eiro, SIA "Carnikavas konservi" ar 1,66 miljonu eiro parādu, kas mēneša laikā nav būtiski mainījies.

Starp šiem parādniekiem ir arī SIA "Maxima Latvija", kuras parāds mēneša laikā sarucis no 1,49 miljoniem eiro līdz 1,44 miljoniem eiro.

"Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris portālam "Delfi" sacīja, ka uzņēmumam nodokļu parādu nav. Summa, kas uzrādās VID datu bāzē, ir par veiktajiem franšīzes darījumiem 2011. un 2012. gadā, par kuriem nodokļi jau tikuši samaksāti Lietuvas Valsts ieņēmumu dienestā.

Kad 2015. gadā saņemti SIA "Maxima Latvija" nodokļu audita rezultāti, VID iesniegts pieteikums, pieprasot pārrobežu savstarpējās vienošanās procedūras uzsākšanu, ņemot vērā to, ka nodokļi tika pieprasīti gan Lietuvas, gan Latvijas Valsts ieņēmumu dienestos.

Ņemot vērā procesa apjomu un sarežģītību, kā arī ierobežoto starptautisko praksi, nav viegli paredzēt procesa beigu datumu, piebilda Beseris.

Tāpat šo parādnieku vidū ir AS "Rīgas kuģu būvētava", kuras parāds marta sākuma bijis 1,04 miljoni eiro, SIA "Apvienība Apsardze" ar 1,09 miljonu eiro parādu, kas mēneša laikā nav būtiski mainījies, kā arī SIA "Apsardze Rīga" ar 1,57 miljonu eiro saistībām, kas mēneša laikā nav būtiski mainījušās. Parādnieku skaitā ar saistībām, kas pārsniedz miljonu eiro, ierindota arī SIA "East West Transit" ar 1,69 miljonu eiro saistībām.

VID portālam "Delfi" skaidroja, ka ir kļūdaini pieņemt, ka nodokļu maksātāja atrašanās parādnieku sarakstā nozīmē, ka VID nav sācis rīkoties, lai parādu atgūtu. No brīža, kad parāds ir konstatēts, piedziņas darbības tiek uzsāktas ļoti operatīvi.

Savukārt piedziņas darbību veikšana pati par sevi negarantē parāda atgūšanu – ja nodokļu maksātājam nav mantas, uz kuru vērst piedziņu, attiecīgi piedziņa nav rezultatīva.

Nodokļu maksātāji atrodas parādnieku sarakstā, kamēr parāds tiek samaksāts vai dzēsts (norakstīts), skaidro VID, piebilstot, ka parādu dzēšanas kritērijus nosaka likums "Par nodokļiem un nodevām".

Likumā noteikts, ka VID, piemēram, valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš fiziskajai personai — nodokļu maksātājam — viņa nāves gadījumā, tad, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, nokavējuma naudas.

Saistības pret valsti tiek dzēstas arī, piemēram, nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem, ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku, ja nodokļu maksātājs normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un ja to paredz Komerclikums iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums, kā arī vēl vairākos gadījumos.