Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eirozonā spēcīgākais politikas veidotājs. Tā nosaka 19 eirozonas valstu monetāro politiku un uzrauga nozīmīgākās kredītiestādes. Tomēr nupat pieredzētais ar ECB uzraudzīto trešo lielāko Latvijas banku "ABLV Bank" rāda, ka ECB rokās patlaban vēl nav visi mehānismi, kas tai būtu vajadzīgi, un tas rada risku Eiropas finanšu sistēmai, pirmdien, 19. martā, publicētā redakcijas slejā raksta starptautiskā aģentūra "Bloomberg".
Februāra beigās ECB atzina "ABLV Bank" par banku, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Šāds lēmums sekoja pēc tam, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla rosināto sankciju pret "ABLV Bank" par tās iesaistīšanos naudas atmazgāšanā rezultātā no bankas aizplūda vairāki simti miljoni eiro un bankai tika liegta pieeja ASV dolāru finansējumam, kā rezultātā tā nevarēja veikt maksājumus ASV dolāros.
Notikušā rezultātā Vienotā noregulējuma valde, kuras kompetencē ir izlemt par atbilstošu rīcību, ja kāda eirozonas kredītiestāde nonāk grūtībās, nolēma, ka "ABLV Bank" ir pārāk maza, lai radītu sistēmisku risku, tādējādi saskaņā ar Latvijas un Luksemburgas likumiem tiks veikta "ABLV Bank" un tās meitasbankas Luksemburgā likvidācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
