Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eirozonā spēcīgākais politikas veidotājs. Tā nosaka 19 eirozonas valstu monetāro politiku un uzrauga nozīmīgākās kredītiestādes. Tomēr nupat pieredzētais ar ECB uzraudzīto trešo lielāko Latvijas banku "ABLV Bank" rāda, ka ECB rokās patlaban vēl nav visi mehānismi, kas tai būtu vajadzīgi, un tas rada risku Eiropas finanšu sistēmai, pirmdien, 19. martā, publicētā redakcijas slejā raksta starptautiskā aģentūra "Bloomberg".
Februāra beigās ECB atzina "ABLV Bank" par banku, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Šāds lēmums sekoja pēc tam, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla rosināto sankciju pret "ABLV Bank" par tās iesaistīšanos naudas atmazgāšanā rezultātā no bankas aizplūda vairāki simti miljoni eiro un bankai tika liegta pieeja ASV dolāru finansējumam, kā rezultātā tā nevarēja veikt maksājumus ASV dolāros.
Notikušā rezultātā Vienotā noregulējuma valde, kuras kompetencē ir izlemt par atbilstošu rīcību, ja kāda eirozonas kredītiestāde nonāk grūtībās, nolēma, ka "ABLV Bank" ir pārāk maza, lai radītu sistēmisku risku, tādējādi saskaņā ar Latvijas un Luksemburgas likumiem tiks veikta "ABLV Bank" un tās meitasbankas Luksemburgā likvidācija.
Aģentūra "Bloomberg" secina, ka tā ir problēma. "ABLV Bank" lēmusi par pašlikvidāciju, ko uzraudzītu vietējais banku uzraugs. Kamēr tiek vērtēts pieteikums par pašlikvidāciju, "ABLV Bank" saglabā bankas licenci, neskatoties uz to, ka ECB secinājusi, ka šī kredītiestāde ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Turklāt arī Luksemburgas tiesa noraidījusi regulatora lūgumu par "ABLV Bank" Luksemburgas meitasbankas likvidāciju, norādot, ka bankas finanšu rādītāji ir spēcīgi. Tas ir pilnīgā pretrunā ar ECB vērtējumu, atzīmē "Bloomberg". Aģentūras publikācijā secināts, ka šis juceklis rada jautājumus par eirozonas finanšu uzrauga darbu.
"ABLV Bank" gadījums izgaismo arī vēl citu nepilnību, proti, ECB ir atbildīga par banku uzraudzību, tomēr naudas atmazgāšanas jautājumi palikuši nacionālo institūciju kompetencē. Varbūt ECB būtu varējusi darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka "ABLV Bank" tiek pienācīgi vadīta, taču ECB pilnvaras ir ierobežotas. Kamēr naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumi paliks pašu eirozonas dalībvalstu kompetencē, tikmēr veidosies situāciju, ka šīs jomas uzraudzība kādā valstī būs stingrāka, citā – ne tik stingra. Tas vājina vienoto uzraudzības sistēmu un apgrūtina vienotā kapitāla tirgus veidošanu eirozonā, vērtē "Bloomberg".
"Bloomberg" publikācijā secināts, ka atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanu būtu jāuztic Eiropas institūcijām, kā arī būtu jāgroza Eiropas Savienības likumi, lai ECB būtu plašākas tiesības nekavējoties atņemt bankas licenci. "Ja Eiropas Savienība spēs mācīties no ABLV sāgas, tad grūtībās nonākusī Latvijas banka būs izdarījusi eirozonai pakalpojumu," rezumē publikācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
