Vienojas par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā  (106)

Attiecīgus likuma grozījumus par čaulu aizliegšanu jau 3. aprīlī skatīs valdība un 8. aprīlī tos sāks skatīt parlaments steidzamības kārtībā, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Līdz ar jauno likuma prasību stāšanos spēkā uzreiz tiks aizliegta jaunu čaulas uzņēmumu atvēršana, bet pēc tam dažus mēnešus būs posms, kura laikā nebūs iespējams ieskaitīt jaunus līdzekļus esošo čaulas kompāniju kontos, un tad būs pārejas periods, kura laikā čaulas uzņēmumiem būs jābūt izņēmušiem savus līdzekļus no Latvijas banku kontiem, paskaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tiem, kas savus līdzekļus nepaspēs noteiktajā laikā izvest no Latvijas, tiks noteikta kārtība, kā šie līdzekļi tiks izņemti no bankām un kā naudas īpašniekiem pēcāk iespējams saņemt naudu.

Čaulas kompāniju aizliegšana rezultātā no Latvijas banku sektora aizplūdīs vairāki miljardi eiro.

FKTK vadītājs atzīmēja, ka Latvijā nerezidentu segmentā strādājošo banku vidū ir "visa palete", proti, gan bankas, kam absolūts vairums klientu ir pastkastīšu uzņēmumi, gan tādas bankas, kas ir ar ļoti zemu čaulu veidojumu īpatsvaru. Tas ir pierādījums, ka ārvalstu klientu segmentā ir iespējams strādāt arī bez čaulu veidojumiem, skaidroja banku uzraugs.

"Mēs necenšamies nevienu izēst no tirgus. Vēršamies pret pārmērīgu risku," skaidroja banku uzraugs. Čaulas kompānijas ir galvenais nekontrolējamu risku avots, tāpēc mērķis ir tās aizvērt.

Banku uzraugs norādīja: ja kādam kaut kas patlaban notiekošajos procesos nepatīk, tad ir iespējams savu biznesu pārskatīt.

"Tie baņķieri, kuri ir gatavi strādāt caurspīdīgi, šeit ir gaidīti. Šādas investīcijas te tiek gaidītas, un nekādi šķēršļi netiks likti. Vienīgā mūsu prasība ir ievērot normatīvus un ievērot likumu," uzsvēra Putniņš.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka mērķis ir panākt, lai Latvijas finanšu sektors būtu stabils un drošs, tāpēc kopumā ir pavisam 22 priekšlikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai būtiski tiktu samazināts riskanto klientu īpatsvars banku sektorā un lai tiktu izslēgtas situācijas, kad bankas un uzraugs nav spējīgi kontrolēt patiesā labuma guvējus un naudas izcelsmi.

Piemēram, plānota automātiska informācijas apmaiņa nodokļu vajadzībām ar Krieviju, Kontroles dienesta stiprināšana, sadarbības stiprināšana banku starpā un banku attiecībās ar valsts sektoru, starptautisko sankciju efektīvāka ieviešana.

FKTK sākusi darbu ar ārvalstu klientus apkalpojošām bankām, no kurām desmit dienu laikā tiek gaidīti plāni, ar ko aizstāt to zudumu bilances pasīvu pusē, kas veidoties līdz ar čaulas kompāniju aiziešanu.

Process būs salīdzinoši straujš, un iesaistīto banku skaits ir diezgan ievērojams, vērtēja Putniņš. Lai procesi noritētu kontrolēti un lai tiktu sasniegti valdības izvirzītie politiskie mērķi, kurus ar šādām likumdošanas iniciatīvām iecerēts ieviest, turpmāk regulāri ik divas nedēļas notiks Finanšu sektora attīstības padomes sanāksmes.

FKTK dati liecina, ka pašlaik Latvijas banku klientu lokā ir 26 081 čaulas uzņēmums, taču caur šiem veidojumiem, kam īsti nav pat adreses, saimnieciskās darbības un grāmatvedības, veikto transakciju apmērs ir milzīgs. Portāla "Delfi" aprēķini liecina, ka čaulas uzņēmumu transakcijas pērn veidoja gandrīz 92 miljardus eiro.

Putniņš skaidroja, ka iecerēto pārmaiņu procesā FKTK izdarīs pārbaudi, lai pārliecinātos, cik patiesībai atbilst banku noteiktais čaulas uzņēmumu skaits to klientu portfeļos. "Ja būs nesakritības, tad bankām lūgsim šos sarakstus papildināt, un tie apjomi, ko identificēsim vēl papildus, arī tiks pievienoti slēdzamo kompāniju skaitam," žurnālistiem teica banku uzraugs.

Pašas bankas ir skopas ir komentāros par sadarbību ar "pastkastīšu uzņēmumiem". "PrivatBank" portālam "Delfi" norāda, ka tā nespecializējas čaulas veidojumu apkalpošanā. Tomēr Komercbanku asociācijas pērnruden publicēts pārskats par banku paveikto risku mazināšanā rāda, ka "PrivatBank" 2016. gadā čaulas uzņēmumi no kopējā apgrozījuma veidoja ap 20%, bet 2017. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 15%.

Savukārt "Baltic International Bank" skaidro, ka, ieviešot jaunajai darbības stratēģijai atbilstošu biznesa modeli, samazinājās klientu skaits, kuri finanšu operācijām izmanto čaulas veidojumus. Ja 2016. gadā no kopējā "Baltic International Bank" darījumu skaita ASV dolāros darījumi ar čaulas uzņēmumiem bija tuvu 11%, tad 2017. gada pirmajā pusgadā – mazāk nekā 3%. Bankas ieņēmumu apjoms no transakcijām samazinājies līdz 7,3% 2017. gada beigās.

Komercbanku asociācijas sagatavotajā ziņojumā teikts, ka, piemēram, "Norvik bankai" čaulas uzņēmumu apgrozījums veido apmēram 40% no kopējā apgrozījuma.

Savukārt "Rigensis bank" 2016. gadā čaulas uzņēmumu apgrozījumu veidoja 57% no kopējā apgrozījuma, 2017. gadā – 70%. Komercbanku asociācijas ziņojumā banka vērš uzmanību, ka klientiem pazīme "čaulas uzņēmums" tiek piemērota, ja kompānija nesagatavo gada finanšu pārskatus. Daudz bankas klienti reģistrēti jurisdikcijās, kuru normatīvi neprasa uzņēmumiem iesniegt finanšu pārskatus. Uz "Delfi" jautājumiem banka neatbildēja, paskaidrojot, ka banka nekādus komentārus nesniedz.

Lielākie spēlētāji nerezidentu apkalpošanā ir likvidācijai lemtā "ABLV Bank" un "Rietumu banka", kas martā nolēma par klientu kontu bāzes valūtu noteikt eiro, nevis ASV dolārus.

Latvijas amatpersonas intensīvu uzmanību banku sektora attīrīšanai no neskaidras izcelsmes Krievijas un citu NVS valstu naudas pievērsa pēc tam, kad pret netīrās naudas klātbūtni Latvijas bankās vērsās ASV. ASV februāra vidū rosināja vērst sankcijas pret "ABLV Bank" par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā, kas īsā laikā noveda banku līdz lēmumam par pašlikvidāciju.