Algu varētu glabāt arī 'Gmail' vai 'Facebook' – Kazaņins par 'fintech' domāšanu bankā  (89)

Kāpēc pārgājāt strādāt no "fintech" uzņēmuma uz banku?

Tas ir man pašam negaidīts pavērsiens. Nebiju plānojis strādāt bankā, jo neredzēju sevi lielā uzņēmumā. Taču "Luminor" ir izņēmums. Reti kad banka, kas jau uzbūvējusi klientu loku un pakalpojumu portfeli, izdomā sākt no jauna un tehnoloģiski visu pārbūvēt. Sākt no baltas lapas, pārdomājot, kā strādājam ar klientiem, kādus risinājumus nodrošinām, lai radītu modernāko banku Baltijā. Nav daudz tādu iespēju Eiropas vai pasaules tirgū. Tas uzrunāja. Tāpēc pieņēmu izaicinājumu.

Ko bankas var mācīties no "fintech" uzņēmumiem?

Ātrumu un attieksmi pret klientu. Bankas piedāvā pārsvarā produktus, kas izgudroti pirms 500 vai 1000 gadiem, – kredītus, depozītus, maksājumus. Tie varbūt kļuvuši elektroniski, bet būtība nav mainījusies. Savukārt "fintech" pēta un domā, kādi šie produkti varētu būt rīt.

Lielākā daļa "fintech" uzņēmumu sāk ar ideju, piemēram, varbūt kādam vajag tikai telefonā pieejamu banku. Tāpēc "fintech" uzņēmumiem visu laiku jārunā ar klientiem. Tā bizness tiek uzbūvēts – vispirms izvēlas virzienu, aptuveni zinot, kāds būs pakalpojums, bet pēc tam biznesa un tehnisko risinājumu attīstība notiek ap to, ko saka klienti, – patīk, nepatīk. Tā ir citāda pieeja klientam. Nevis, kā parasti bankā, – ir šādi produkti, kā mēs tos pārdosim.

"Luminor" gadījumā mani uzrunāja pieeja nedomāt par produktiem, bet domāt par klientiem – kas īsti ir mūsu klienti, kādas ir viņu vajadzības un ko mēs viņiem piedāvājam – produktus, pakalpojumus vai tehnisko risinājumu.

Otrs, kas ir raksturīgs "fintech" uzņēmumiem un pie kā strādājam arī mēs, ir ātrums. Ja kaut ko lemjam vai veidojam pusgadu, tad tas jau ir pārāk lēni. "Fintech" uzņēmumiem ātrums ir ļoti svarīgs, jo parasti tiem finansējums ir pusotram vai diviem gadiem, tāpēc šajā periodā daudz kas jāsasniedz, lai pēc tam piesaistītu nākamo finansējuma raundu. Nav īsti iespēju gadu domāt tehnisko risinājumu, jo pēc tam nepietiks laika ieviešanai.

Bankā tas vispār ir iespējams?

Pēdējos četrus, piecus gadus pavadīju, visiem stāstot, ka bankas ir ļaunas, pēc kāda laika banku vairs nebūs un visu pārdalīs fantastiski "fintech" pakalpojumi. Tomēr arī iepriekšējās darba vietās biju godīgs pret sevi un darbiniekiem, atzīstot, ka varbūt vajadzēs vairākas paaudzes, lai nomainītu bankas, jo bankām ir izpratne par visu pakalpojumu klāstu, nevis tikai maksājumiem, kartēm vai kreditēšanu. Turklāt "fintech" uzņēmumiem tā ir nevis kreditēšana vispār, bet patēriņa kreditēšana. Viens pakalpojums.

Digitālā revolūcija un regulējums, kas aizstāv patērētāju, radīs situāciju, ka dažos produktos pazudīs peļņa – maksājumi, kartes, konti ir pamata pakalpojumi, kam jābūt bez maksas. Līdz ar to "fintech" uzņēmumam, kas piedāvā tikai maksājumus, biznesa nav. Savukārt banka var pateikt, ka maksājumi, kartes vai vēl kāds produkts ir bez maksas, jo pelnām citur – no kreditēšanas, investīciju pakalpojumiem vai vēl kā cita.

Tad kopumā uzskatāt, ka bankām ir nākotne ar visu plašo pakalpojumu klāstu un nebūs tā, ka "fintech" uzņēmumi pārņems kādu no jomām?

Dažas jomas varētu pāriet pie "fintech" uzņēmumiem. Jautājums, kā bankas reaģēs. Piemēram, patērētāju kreditēšana jau sāk mainīt bankas. Amerikā, Lielbritānijā, Skandināvijā bankas jau jūt jaunos spēlētājus, apjomi krīt. Sākotnēji attieksme bija: lai paspēlējas, kad ieviesīs regulējumu, tad šie startapi pazudīs. Tad regulējums tika ieviests, bet startapi nekur nepazuda.

Līdz ar to tās bankas, kas nemainīsies, varbūt arī pazudīs. Bet dažas bankas domā citādi un saskatīs vai nu risku, vai iespējas.

Kādi pakalpojumi vienmēr paliks bankās un neaizies pie "fintech" uzņēmumiem?

Kreditēšanā ļoti grūti ir hipotekārie kredīti, jo "peer to peer" (savstarpējo aizdevumu) koncepts īsti nedarbojas uz gariem termiņiem. Cilvēki ir gatavi ieguldīt piecu gadu kredītos, bet aizdevumos uz 30 gadiem īsti nē. Nesaku, ka nevar izdomāt risinājumu, piemēram, varbūt jāizmanto līzinga pieeja. Bet tas ir ļoti grūts segments.

Ja runājam par kreditēšanu, tad inovācijas jau nav tikai tehniskais risinājums, svarīgi ir dati, riska modeļi. Var uztaisīt fantastisku un ērtu tehnisku risinājumu, bet jārēķinās ar to, ka sākumā divus, trīs, četrus, piecus gadus zaudēsi naudu, jo nav datu riska modeļiem. Kad dati savākti, tad riska modeļi vēl jābūvē un jātestē. Lielākai daļai no "fintech" uzņēmumiem tik daudz laika nav.

Izsniegt kredītu ir viegli, bet atgūt izsniegto naudu ir izaicinājums.

Ar kādiem moderniem un ērtiem risinājumiem "Luminor" plāno pārsteigt klientus un vilināt jaunus?

Par detaļām runāt vēl ir pārāk agri. Taču mūsu ambīcijas ir trīs gadu laikā kļūt par attīstītāko digitālo banku. Ticam, ka tas ir izdarāms.

Šogad plānojam "palaist" jauno banku, sākumā varbūt šauram klientu lokam. Pašlaik vēl ir sešas bankas – pa divām [DNB un Nordea] katrā valstī, seši tehniski risinājumi. Sapratām, ka to visu labāk atstāt malā un būvēt banku pilnībā no jauna.

Otrs posms ir jauno risinājumu ieviešana. Visiem pakalpojumiem jābūt digitāliem, klientiem ērtiem, pēc iespējas automatizētiem. Automatizācija ir svarīga ne tikai izmaksu dēļ, bet arī tāpēc, ka klienti nevēlas ilgstoši gaidīt pakalpojumu.

Gribam būvēt universālu Baltijas bankas piedāvājumu, vienlaikus saprotot arī katras valsts vietējās īpatnības. Tās nav tālu jāmeklē - grūti atrast igauni, kurš redzējis skaidru naudu pēdējo mēnešu laikā, taču Lietuvā skaidru naudu joprojām izmanto ļoti daudz.

Pakalpojumu vai produktu piedāvājums Baltijā būs tas pats, bet varbūt atšķirsies veids, kā šis pakalpojums katrā valstī tiks piegādāts. Lai cilvēki nejustu, ka "Luminor" ir kārtējā starpvalstu banka, kas atnākusi ar saviem gataviem risinājumiem, kas mums nav lietojami.

Piemēram, jāpielāgojas, kā cilvēki izmanto digitālos pakalpojumus. Igaunijas valdība pieņēma lēmumu, ka visiem jābūt ID kartei un uz tā bāzes uzbūvēja mobilo ID, ar ko var ielogoties jebkurā bankā, jebkurā valsts iestādē. Tāpēc igauņiem nav problēmu ar identifikāciju. Latvijā šāda risinājuma īsti nav, tāpēc jāmeklē cits identifikācijas veids. Arī Lietuvā situācija ir atšķirīga.

Strādāsim ar tādu pat pieeju kā "fintech" uzņēmumi – būs pilotprojekts, kur bāzes produktu piedāvāsim šaurai klientu auditorijai un tad vērtēsim, ko klienti saka, – vai esam trāpījuši ar savu pieeju, vai tā jāpārdomā, jāpielāgo. Tad attīstīsim tālāk, pieliekot klāt citus pakalpojumus un paplašinot klientu loku. Mērķis ir trīs gadu laikā nodrošināt, ka visiem klientiem būs jauns, labs, moderns piedāvājums. Tas ir ambiciozs plāns.

Risinājumi taps bankas iekšienē?

Tas pat nav būtiski. Sadarbība ar "fintech" un "telecom" uzņēmumiem ir daļa no modernas bankas izbūves, jo saprotam, ka trīs gados varbūt paši visu nepaspēsim uzbūvēt un dažas lietas nekad negribēsim būvēt paši. Ir problēmas, ko paši nevaram atrisināt vai nevaram atrisināt pietiekami īsos termiņos, tāpēc jāsadarbojas ar "fintech" uzņēmumiem un ar IT izstrādātājiem.

Sadarbosimies ar uzņēmumiem, kas to vēlas, lai klienti pēc iespējas ātrāk redzētu ieguvumus. Nevaram atļauties neuzklausīt piedāvājumus. Mums īsā laikā jāuzbūvē moderna banka, tāpēc esam atvērti sadarbībai un nevis sēžam un gaidām potenciālos partnerus, bet paši meklējam tos. Esam mazs tirgus, un labākajā gadījumā mēs varētu būt pilotprojekts vai pirmais, otrais, trešais klients kādam ambiciozam "fintech" uzņēmumam, kuram ir lielākas ambīcijas. Lai atrastu labus risinājumus, mums jāmeklē, un to darām ne tikai Baltijā, bet arī Zviedrijā, Polijā.

Banka iespējami daudz plāno automatizēt?

Ne visu var automatizēt. Cilvēkiem dažreiz vajadzīgs personisks kontakts ar cilvēkiem. Nav tā, ka "Luminor" pakalpojumi būs pieejami tikai caur telefonu. Jāatrod balanss starp tehnoloģijām, inovācijām un lokālu pieeju, cilvēciskumu. Turpināsim nodrošināt, ka uzņēmumiem būs cilvēks, kurš palīdzēs. Varbūt ne visos segmentos, tomēr cilvēcisko sadaļu negribam pazaudēt.

Būs kādi produkti, kas citās bankās Latvijā nav pieejami?

Noteikti.

Jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas jeb PSD2 dēļ un tādēļ, ka bankām vajadzēs atvērt savas sistēmas pieejai trešajām pusēm, daži produkti kļūs vienkārši par infrastruktūru. Konts, karte – to var dabūt pie 50 uzņēmumiem, ne tikai bankām. Tas īsti nebūs produkts. Produkts būs kas cits, piemēram, kreditēšana. Uzņēmumiem tie varētu būt papildu mārketinga rīki, analītika, iespēja uzbūvēt lojalitāti.

Pašlaik skatāmies, kā banka un bankas pakalpojumi var evolucionēt. Pārdomājam, kas īsti ir bankas pakalpojumi un kādas problēmas tie risina. Piemēram, kādas problēmas atrisina konts. Tas nodrošina, lai nevajadzētu nesāt līdzi skaidru naudu. Bet kāpēc algu nevarētu glabāt "Gmail" vai "Facebook"? Tādā veidā jādomā. Gribam vai negribam, bet lietas mainīsies.

Tiklīdz ieskriesimies, tā nāks interesantas lietas. Saprotam, ka klientiem jāsniedz arvien vairāk un vairāk, viņiem jau nepietiek ar to, ka parādījusies ēka ar "Luminor" zīmolu. Aprīlī būs pirmais "Luminor" produkts – kopējā karte.