Latvijas bankām tiks aizliegts sadarboties ar čaulas veidojumiem un pēc zināma pārejas posma banku klientu lokā nedrīkstēs būt neviens pastkastīšu uzņēmums jeb nulle pašreizējo 26 080 čaulu vietā – šādu apņēmību cīņai pret netīro naudu Latvijas bankās 21. martā žurnālistiem pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Taču izskatīšanai otrdienas valdības sēdē iesniegtie likuma grozījumi neparedz pilnīgu aizliegumu bankām apkalpot čaulas veidojumus - Finanšu ministrija (FM) rosina liegt sadarbību tikai ar visriskantākajiem pastkastīšu uzņēmumiem.
Čaulas kompānijas ir veidojumi bez reālas saimnieciskās darbības, bez grāmatvedības, bez adreses. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (NILLTFNL) definē trīs čaulas veidojuma pazīmes: uzņēmums neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību; uzņēmuma reģistrācijas valstī netiek prasīta finanšu pārskatu iesniegšana; uzņēmumam tā reģistrācijas valstī nav saimnieciskās darbības veikšanas telpas. Uzņēmums par čaulas veidojumu tiek uzskatīts, ja atbilst vienai vai vairākām no minētajām trim pazīmēm.
Pirms pāris nedēļām, 21. martā, premjera vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika lemts: ja čaulas veidojums atbilst NILLTFNL minētajiem kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Pēc Finanšu sektora padomes sēdes premjers žurnālistiem sacīja: "Esam vienojušies par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā." Premjers apstiprināja, ka visu vairāk nekā 26 000 Latvijas bankās apkalpoto čaulas veidojumu vietā nākotnē jābūt nullei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
