Ministre par 'čaulu aizliegumu': nav nekāda atpakaļceļa  (34)

"Nedrīkst strādāt ar klientiem, kas nevar izskaidrot patiesā labuma guvējus un naudas izcelsmi," pauda ministre. Viņa arī norādīja, ka līdz šim čaulas kompānijām ar Latvijas bankām bijušas vienas nakts attiecības, proti, vakarā nauda ir te, rīt tā ir prom.

Savukārt ekonomists Gatis Eglītis (JKP) pastāstīja, ka Latvija ir vienīgā viņam zināmā valsts, kur sadarbība ar šāda veida uzņēmumiem bankām būs liegta. ''Čaulas kompānijas ir riskantākas, bet finanšu pasaulē tās tiek izmantotas ļoti plaši. Nezinu nevienu valsti, kur tās būtu aizliegtas, tās bieži tiek izmantotas leģitīmiem mērķiem,'' viņš teica.

Iztirzājot Latvijas banku sektora līdzšinējo darbības praksi, Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) pauda pārliecību, ka daļa banku sektora joprojām "dzīvo 90. gados", taču "laiki mainās un jāmainās tam līdzi". Kariņš arī uzsvēra nepieciešamību rūpīgi izvērtēt savu reputāciju pasaulē, jo tā ietekmē investīciju piesaistes spējas. "Mūsu ekonomiku kopumā ļoti apdraud slava, ka esam valsts, kas atbalsta naudas atmazgāšanu," teica deputāts.

Jau ziņots, ka otrdien Ministru kabinets uz nedēļu atlika jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības. Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

Latvijas amatpersonas intensīvu uzmanību banku sektora attīrīšanai no neskaidras izcelsmes Krievijas un citu NVS valstu naudas pievērsa pēc tam, kad pret netīrās naudas klātbūtni Latvijas bankās vērsās ASV. ASV februāra vidū rosināja vērst sankcijas pret "ABLV Bank" par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā, kas īsā laikā noveda banku līdz lēmumam par pašlikvidāciju.