Neviens nav nevainojams, un arī Eiropā daudzas bankas tiek sauktas pie atbildības, tomēr visiem tiek dota iespēja laboties, atbildēt uz apvainojumiem, noregulēt attiecības, samaksāt soda naudas, taču "ABLV Bank" tādas iespējas netika dotas un to vienkārši izsvītroja, intervijā žurnāla "Kapitāls" aprīļa numurā saka likvidācijai lemtās "ABLV Bank" vadītājs Ernests Bernis.
Lēmumu par bankas slēgšanu viņš vērtē kā politisku un uzskata, ka par to liecina arī nesenie Latvijas finanšu nozares amatpersonu paziņojumi, ka ārvalstu noguldījumu apmērs Latvijā būtiski jāsamazina - līdz 5% no kopējā apjoma.
"Normālā situācijā, pat ievērojot visu ģeopolitiku, ja mūsu partneri prasa atrisināt problēmu, tad ir normāli aicināt pie sarunu galda un teikt: puikas, vajag samazināties! Lūk, jums pusgads laika. Jūs domājat, mēs neklausītu? Klausītu! Kādēļ visu uzreiz sagraut?! Vienkārši, dienas laikā," pārdomās dalās Bernis.
Pēc "ABLV Bank" vadītāja domām, situācijā, kurā banka nonāca, problēmu vajadzēja dalīt divās daļās. Pirmā - ASV apsūdzības bankai, bet otrā – ekonomiskā un finansiālā puse, jo bankai bija virkne iesāktu projektu, daudz darbinieku, desmitiem meitasuzņēmumu, kuri darbojas Latvijā. Viņš pauž neizpratni, kādēļ līdztekus vajadzēja risināt pirmo jautājumu un aizvērt banku, kas ir milzīga holdinga centrs. Turklāt "ABLV Bank" kreditēja Latvijas tautsaimniecību.
Berņa vērtējumā, Luksemburgā no valsts puses ir daudz profesionālāka attieksme. Tur abi jautājumi tika nošķirti un bankai dota iespēja risināt reputācijas jautājumu – Latvijas "ABLV Bank" jāpārdod Luksemburgas meitasbanka citam investoram, un tad Luksemburgas banka varēs turpināt darbu.
"ABLV Bank" vadītājs ir pārliecināts, ka banka bija izdarījusi visu nepieciešamo, lai varētu atsākt darbu, proti, bija izdevies pārtraukt izolācija, kurā banka atradās pirmajās dienās pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb FinCEN ziņojuma, bija izdevies realizēt ievērojamu daļu vērtspapīru portfeļa, kā arī banka bija piekritusi visām tām, Berņa vērtējumā, netirgus attiecībām, ko diktēja Latvijas Banka, u.c.
Bankai bijusi izvirzīta prasība, ka tās rīcībā jābūt vienam miljardam eiro brīvu līdzekļu. "Mēs nodrošinājām, lai gandrīz 700 miljonu būtu mūsu kontā nacionālajā bankā. Vēl bija lielas summas, ieskaitot dolāros, korespondējošajos kontos citās bankās. Mums bija noslēgti darījumi par vērtspapīru pārdošanu vairāku simtu miljonu vērtībā," saka Bernis un pauž viedokli, ka tik daudz naudas nemaz nebija nepieciešams. Pētot, kā tika glābtas bankas Eiropā, Bernis nav manījis, ka regulators būtu pieprasījis, lai puse no bankas aktīviem būtu pieejama kontā.
Pēc 13. februārī publicētā FinCEN ziņojuma nonākot izolācijā, "ABLV Bank" vērsās pēc palīdzības centrālajā bankā. "Mēs nacionālajā bankā vērsāmies ar jautājumu, ko mēs varētu viņiem piedāvāt, lai atrisinātu šīs īslaicīgās problēmas. Mēs piedāvājām augstākās klases ķīlas. Mums bija Latvijas valsts obligācijas par simtiem miljonu eiro. Vai mums varētu palīdzēt tās pārdot? Latvijas Banka veicīgi atbildēja, ka vienīgā iespēja esot kredīts pret vērtspapīru ķīlu. Ar pilnīgiem netirgus noteikumiem," sarunas ar Latvijas Banku raksturo Bernis.
"ABLV Bank" ieķīlāja ASV valdības vērtspapīrus ar 45% atlaidi. Pat Frankfurtē puse klātesošo Eiropas Centrālās bankas locekļu esot smējušies, ka tik smagu noteikumu nekur nav, stāsta Bernis.
Korupcijas lietā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja dažas dienas pēc FinCEN ziņojuma par "ABLV Bank" un kuram kā drošības līdzeklis ir noteikts nodarbošanās aizliegums, iepriekš izteicies, ka vēršanās pret viņu esot saistāma ar centrālās bankas atteikumu "ABLV Bank" sniegt atbalstu miljarda apmērā.
Bernis par šiem izteikumiem bijis pārsteigts. "Es biju pārsteigts, ka viņš savas problēmas saistīja ar mums. Turpretim to, ka mums ir dažādi viedokļi, kuri ārkārtīgi atšķiras ne tikai finanšu tirgus attīstības jautājumos, bet arī par lietu kārtošanas metodēm vispār, to, domāju, Latvijā daudzi zināja jau gadiem," saka "ABLV Bank" līdzīpašnieks. Viņš pieļauj, ka "ABLV Bank" gadu gadiem ļaunprātīgi nomelnota un viens no cilvēkiem, kas to darījis, bija Rimšēvičs.
Attiecības ar Rimšēviču Bernis esot pārtraucis pirms vairāk nekā trim gadiem, tāpēc ka viņam neesot bijis pieņemams Rimšēviča komunikācijas stils, mājieni, norādījumi, pamācības, kā vajadzētu rīkoties. "Pēc tam, kad viss notika, visu pārējo, kas man bija zināms, esmu darījis zināmu KNAB," piemetina Bernis.
Pašam Bernim pašlaik galvenais jautājums ir reputācijas atgūšana bankas vadītājiem, īpašniekiem, darbiniekiem un tas, lai "ABLV Bank" likvidācijas gaitā bankas klienti pilnībā atgūtu savu naudu.
"Darīšu visu iespējamo, lai uz visām amerikāņu aizdomām sniegtu visas atbildes," saka Bernis un atzīst, ka joprojām nav skaidrs, kāpēc FinCEN uzskata, ka banka pēdējā pusgada laikā turpinājusi aizliegtas operācijas. "Es neredzu Ziemeļkoreju, neredzu, no kurienes var rasties aizdomas par kukuļošanu. Izdarīsim visu iespējamo, lai uz šiem jautājumiem atbildētu," sola baņķieris.
"Atlikušajās nedēļās vai mēnesī es izdarīšu visu, lai turpmākais bankas likvidācijas process būtu maksimāli atklāts ikvienam. Kad sāksies pašlikvidācijas process, es atstāšu bankas valdes priekšsēdētāja krēslu. Dažus nākamos gadus nodarbošos ar reputācijas jautājumiem. Ne tikai tādā nozīmē, ko par mums domās Amerikā, bet arī – kā tiks likvidēta banka un kā radīsim iespēju atjaunot projektu "New Hanza". Man tie ir divi svarīgākie izaicinājumi," rezumē Bernis. Viņš kopā ar otru "ABLV Bank" līdzīpašnieku Oļegu Fiļu arī plāno pārņemt labdarības fonda "ABLV Charitable Foundation" vadību, kura darbība pašlaik lielā mērā apturēta.
Jāpiezīmē, ka par bankas pašlikvidācijas projektu gan vēl ir nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas akcepts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
