Ārvalstīs strādājošo Latvijas valstspiederīgo naudas sūtījumi uz dzimteni pastāvīgi auga līdz 2014. gadam, kad sasniedza pīķi un sāka samazināties, liecina Latvijas Bankas aprēķini. Eiropas latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto vērš uzmanību, ka centrālās bankas dati ir tikai aplēses, ka naudas sūtījumi uz mājām ir tikai daļa no diasporas ieguldījuma ekonomikā, turklāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktivitāšu dēļ samazinās Latvijas banku loma šādu pārskaitījumu veikšanā un tā vietā aug "pelēkā" naudas aprite. Vēl viens iespējams iemesls šai tendencei – zūd aizbraucēju saikne ar dzimteni.
2014. gadā ārvalstīs strādājošo maksājumi uz Latviju sasniedza rekordaugstu rādītāju – 704 miljonus eiro. Kopš tā laika pārskaitījumu apjoms rūk – 2015. gadā uz Latviju nosūtīti 667 miljoni eiro, 2016. gadā – 615 miljoni eiro, bet pērn tie bija 570 miljoni eiro, liecina Latvijas Bankas aprēķini.
Lielāko īpatsvaru no kopējās mājup sūtītās summas veido maksājumi no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tomēr šo sūtījumu apjoms pēdējos gados samazinās straujāk. 2014. gadā ES valstīs strādājošie uz Latviju nosūtīja 544 miljonus eiro, turpmākajos gados maksājumu apjoms samazinājies un pērn veidoja 382 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!