Saskaņā ar pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2019. gadā būs -45,2 miljoni eiro, 2020. gadā -37,8 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2018.-2021. gadam.
2019. un 2020. gadā fiskālā telpa būs negatīva, turpretī 2021. gadā – nedaudz pozitīva. Ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2019. gadā ir -45,2 miljoni eiro, 2020. gadā -37,8 miljoni eiro un 2021. gadā 3,2 miljoni eiro.
Ņemot vērā šī brīža prognozi, valdībai būs jāpieņem lēmumi, kas likvidētu negatīvo fiskālo telpu.
Kā skaidrots programmā, fiskālā telpa nepieciešama, lai varētu piešķirt papildu finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī finansēt neatliekamus pasākumus.
Ja pašreizējā brīdī tiktu izstrādāts nākamais gadskārtējais valsts budžeta likums un Ietvara likums, valdībai 2019. un 2020. gadā būtu jāpieņem lēmumi, kas paredz samazināt vispārējās valdības budžeta izdevumus vai palielināt ieņēmumus, attiecīgi par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 0,12% no IKP, norādīts dokumentā.
Fiskālās attīstības scenārijā tiek pieņemts, ka 2019. un 2020. gadā nepieciešamā budžeta konsolidācija tiek veikta uz centrālās valdības izdevumu samazināšanas rēķina, savukārt 2021. gadā pieejamā fiskālā telpa tiek izmantota centrālās valdības papildus izdevumiem.
Fiskālās prognozes rāda, ka 2018. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts, neietverot fiskālos riskus, būs 0,9% no IKP, 2019. gadā tas palielinātos līdz 1%, bet 2020. un 2021. gadā samazinātos attiecīgi līdz 0,4% un 0,3% no IKP.
Saskaņā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā nedrīkst pārsniegt 0,9% no IKP un 2020. un 2021.gadā 0,4% no IKP.
Plānots, ka Latvijas stabilitātes programma 2019. – 2021. gadam valdībā tiks skatīta otrdien. 13. aprīlī to ir plānots iesniegt Eiropas Komisijā (EK).
Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Stabilitātes programmas vai Konverģences programmas, kurās dalībvalstis sniedz budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē šīs prognozes kārtējam gadam. Uz šī dokumenta pamata EK vērtē valstu publisko finanšu veselību un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Dokumenta iesniegšana aprīlī dod iespēju ņemt vērā EK viedokli par Stabilitātes programmu, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2019.-2021. gadam un valsts budžetu 2019. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
