Apvienošanās ar citu banku un investori – 'Norvik bankas' plāni kapitāla stiprināšanai  (53)

"Norvik bankas" kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs 2017. gada beigās bija 14,7%, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktais minimālais rādītājs bankai ir 14%. Grupas kapitāla pietiekamības rādītājs 2017. gada beigās bija 10,66%, un tas bija zem FKTK noteiktās minimālās prasības 13,55%.

Tomēr "Norvik banka" norāda, ka šogad pabeigtais meitasbankas Krievijā pārdošanas darījums ir uzlabojis situāciju un pašlaik uzrauga noteiktajam minimālajam kopējam kapitāla pietiekamības rādītājam atbilst gan bankas, gan grupas rādītājs. Pēc Krievijas meitasbankas pārdošanas bankas kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs ir 16,37%, grupas – 14,81%.

"Norvik bankas" publicētā informācija liecina, ka Krievijas meitasbankas pārdošanas darījums noslēdzās februārī un jauno īpašnieku rokās pārgāja 85% bankas akciju, bet pārējie 15% jaunajam īpašniekam tiks nodoti nākamo piecu gadu laikā. Pēc darījuma "Norvik bankas" akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ieguva tiešu kontroli pār Krievijas meitasbanku bez Latvijas "Norvik bankas" starpniecības.

Tomēr "Norvik bankas" 2017. gada finanšu pārskatā redzams, ka uzrauga noteiktajam minimumam neatbilst bankas pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (Tier 1). Pēc Krievijas meitasbankas pārdošanas "Norvik bankas" pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir 10,93%, bet grupas rādītājs ir 9,31%. Savukārt uzrauga noteiktais minimums bankai ir 11,125%, grupai – 10,788%.

FKTK nosaka paaugstinātas kapitāla prasības tām bankām, kuru darbības modelī būtisks īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai.

"Norvik bankas" finanšu pārskatā teikts, ka pērn uzraugam prezentēts plāns bankas un grupas kapitāla stiprināšanai. Plāns ietver vairākus elementus, tai skaitā arī jaunu investoru piesaisti bankai. Plānots arī izlaist obligācijas bez noteikta termiņa, kas ļautu stiprināt pirmā līmeņa kapitālu.

Viens no iecerētajiem risinājumiem ir arī vēja enerģijas ražotāja "Winergy" pārdošana, ko banka cer īstenot šogad. Pērn šis aktīvs gatavots pārdošanai un meklēti potenciālie investori.

Bankas vadība arī turpina strādāt, lai samazinātu Krievijā izsniegto aizdevumu ekspozīciju.

Lai stiprinātu "Norvik bankas" kapitālu, bankas vadība apsver arī iespēju apvienoties ar kādu citu kredītiestādi Latvijā.

Papildu kapitāla stiprināšanai vēl viens nozīmīgs izaicinājums "Norvik bankai" šogad būs čaulas uzņēmumu iztīrīšana no klientu bāzes. 2017. gada finanšu pārskatā banka raksta, ka darbs pie čaulas veidojumu darījumu īpatsvara samazināšanas jau sākts.

Pērn noslēgtajā administratīvajā līgumā ar banku uzraugu ietvertas vairākas prasības bankas biznesa modelim, īpaši attiecībā uz čaulas veidojumu kredīta apgrozījumu kopējā portfelī. Šis rādītājs pašlaik ir apmēram 70%, un vienošanās paredz, ka šī proporcija ir jāsamazina zem 20% četru gadu laikā. Tomēr pēc 13. februāra ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb FinCEN paziņojuma un tam sekojošajiem Latvijas amatpersonu paziņojumiem par daudz straujāku Latvijas banku sektora atbrīvošanu no augsta riska klientiem un darījumiem "Norvik banka" sagaida, ka banku uzraugs izvirzīs prasību samazināt čaulas kompāniju proporciju līdz gandrīz nullei un arī citu nerezidentu īpatsvars kopējā bankas klientu portfelī būs jāsamazina.

"Norvik banka" norāda, ka tā jau kopš 2016. gada strādā, lai pārveidotu klientu apkalpošanas modeli no tranzītā balstīta uz investīcijās balstītu darbības modeli, proti, banka raugās uz iespēju apkalpot ļoti turīgas personas, viņu uzņēmumus, aktīvus un biznesa vajadzības, piemēram, apvienošanās un iegādes darījumus.

Banka arī apņēmusies audzēt Latvijas biznesu un plānots intensīvāk attīstīt iekšzemes biznesa līniju, lai nākamo gadu laikā amortizētu to negatīvo ietekmi, ko nesīs starptautiskā biznesa samazināšanās.

Neskatoties uz minētajām neskaidrībām, bankas vadība ir pārliecināta par kredītiestādes darbības turpināšanu.

Portālam "Delfi" sniegtā "Norvik bankas" valdes priekšsēdētāja Olivera Bramvela komentārā teikts, ka "Norvik banka" saredz potenciālu turpināt savu biznesu Latvijā, ka pēdējos divos gados samazināts ārvalstu klientu portfelis un darbības fokuss virzīts uz Latvijas uzņēmēju un privātpersonu, jo īpaši senioru apkalpošanu.

"Norvik bankas" nerezidentu klientu portfelis pēdējos gados ir samazinājies – nerezidentu noguldījumu apmērs ir sarucis no 650,18 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 366,57 miljoniem eiro 2017. gadā. Ārvalstu klientu daļa kopējā bankas saistību apjomā šajā periodā samazinājusies no 72,6% līdz 50,3%.

Banka arī pēdējos pāris gados daudz investējusi, lai novērstu naudas atmazgāšanas riskus – ieguldīti līdzekļi personālā, IT sistēmās, kā arī neatkarīgu auditoru pārbaudēs. Šādi ieguldījumi plānoti arī turpmāk.

Kopš pagājušā gada kā īpašs mērķa segments ir definēta senioru apkalpošana. "Norvik bankas" vērtējumā, citas Latvijas bankas ne vienmēr vēlas un spēj apmierināt šīs klientu grupas vajadzības. Tāpēc "Norvik banka" ir izveidojusi senioriem īpaši pielāgotus produktus, pieņēmusi darbā šīs vecuma grupas klientu konsultantus, kā arī parakstījusi sadarbības līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju.

"Norvik bankas" sniegtie dati liecina, ka bankai ir apmēram 100 000 klientu, no tiem 94% ir Latvijas rezidenti, no kā divas trešdaļas ir seniori.

"Norvik banka" vērš uzmanību, ka tai ir Latvijas finanšu sektorā plašākais klientu apkalpošanas vietu tīkls, kā arī tiek īstenoti daudzi inovatīvi projekti digitālajā jomā.

"Norvik banka" 2017. gadā strādāja ar 44,03 miljonu eiro zaudējumiem, liecina neauditētais finanšu pārskats.

"Norvik bankas" akciju kontrolpakete pieder Grigorijam Guseļņikovam.

2017. gada beigās "Norvik banka" bija pēc aktīviem septītā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Pērn gada nogalē "Norvik banka" un tās akcionāri vērsās pret Latvijas valsti Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā, jo uzskata, ka pret banku tiek īstenota "negodīga, patvaļīga, nepareizi motivēta un nepamatota regulatīvā pieeja".