Finanšu uzraugi nesaredz jēgu virtuālās valūtas regulējumam; VID citās domās  (75)

Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti ar nozares pārstāvjiem pārrunāja virtuālo valūtu tiesisko regulējumu.

FKTK vecākā juriskonsulte Guna Janelsiņa sniedza ieskatu komisijas redzējumā par virtuālo valūtu, kā arī iepazīstināja ar galvenajiem virtuālās valūtas riskiem. Galvenokārt virtuālās valūtas riski saistās ar to vērtības augsto svārstību. Kā piemēru Janelsiņa minēja "Bitcoin". Finanšu uzraugiem ir aizdomas, ka tiek veiktas spekulatīvas darbības, lai ietekmētu valūtas vērtību.

Tāpat FKTK pārstāve vērsa deputātu uzmanību, ka cilvēki, kuri izvēlas investēt virtuālajā valūtā, ir neaizsargāti. Lai gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā skaidrots termins "virtuālā valūta", darījumi ar to nav nekādā veidā aizsargāti. Arī Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners pauda, ka problēmas rada tieši Latvijas sabiedrības zināšanu trūkums.

Eksistē arī risks, ka varētu trūkt iespēju pārdot virtuālo valūtu, kā arī reālajā ekonomikā virtuālā valūta netiek plaši pieņemta, atzīmēja Janelsiņa. Latvijā viena banka pašlaik piedāvā investīcijas finanšu instrumentos ar virtuālo valūtu kā bāzes aktīvu.

Janelsiņa vērsa uzmanību, ka virtuālo valūtu biržām notikusi virkne kiberuzbrukumu, kā arī ir "neizskaidrojami traucējumi" šīm platformām. Cilvēki ne vienmēr apzinās, ka, ieguldot līdzekļus virtuālajā valūtā, viņi var zaudēt šos līdzekļus, atzina Jenelsiņa.

FKTK ieskatā nacionāls regulējams virtuālās valūtas pakalpojumu nozarei būtu neefektīvs, jo pakalpojums pilnībā bāzēts internetā. Tomēr ar virtuālo valūtu saistītajiem pakalpojumiem būtu jānodrošina atbilstoša risku pārvaldība, ja ne globālā, tad vismaz reģionālā līmenī.

Savukārt Latvijas Bankas ieskatā skaidrāks tiesiskais ietvars virtuālajām valūtām būtu nepieciešams.

VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte komisijas sēdē uzsvēra, ka virtuālās valūtas regulējums būtu nepieciešams. Ne tikai pats VID alkst pēc tāda, bet arī tirgus dalībnieki.

"Mēs laikam esam tā iestāde, kas šobrīd visvairāk izjūt to, ka Latvijā cilvēki vēlas un mēģina darboties šajā jomā. Mēs saskaramies ar ļoti daudz jautājumiem, arī redzam to, ka ir ārkārtīgi nepieciešams šis regulējums, lai tiešām saprastu, kas tas ir – prece, pakalpojums vai kapitāls? Mums – nodokļu administrācijai – patiesībā būtu vienalga, kas tas ir, bet ļoti būtiski saņemt šo definējumu," atzina Rudzīte.

"Arī tirgus dalībnieki, kuri vēlētos nodarboties šajā jomā, būtu ārkārtīgi ieinteresēti, lai šāds regulējums būtu, lai būtu skaidrība, cik viņiem ir jāmaksā, kuros gadījumos, par ko," uzsvēra VID pārstāve. "Es neesmu dzirdējusi to vēlmi no nozares, ka kādam būtu ļoti liela vēlme slēpties. Viņi būtu gan gatavi maksāt, gan spēlēt pēc skaidriem spēlēs noteikumiem. Šāda skaidrība, manuprāt, ir nepieciešama."

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne atzina, ka ministrija vairāk sliektos domāt, ka ienākumus no virtuālo valūtu darbībām varētu aplikt ar ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma. "Ļoti daudzos gadījumos personām "bitkoini" rodas kā kaut kādi papildelementi, viņiem mainās šī vērtība, jaunus neģenerējot. Vairāk mēs sliecamies domāt, ka tas ir ienākums no kapitāla."

Ziņots, ka, lai padziļināti izvērtētu virtuālo valūtu izmantošanas potenciālos ieguvumus un riskus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) izdevis rīkojumu izveidot darba grupu.

Darba grupa vērtēs virtuālo valūtu izmantošanas potenciālos ieguvumus un riskus, tostarp tos, kas saistīti ar pretlikumīgām darbībām. Tāpat plānots, ka darba grupa vērtēs virtuālo valūtu apmaiņas platformu un digitālo maku pakalpojumu sniedzēju juridisko statusu. Darba grupa arī sniegs ieteikumus valdībai par finanšu, juridiskajiem un drošības aspektiem.

Informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanu būs jāsagatavo līdz jūlija sākumam.

Darba grupu vadīs FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, viņas vietnieks būs Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs. Darba grupā strādās Latvijas Universitātes, Banku augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, FKTK, Latvijas Komercbanku asociācijas un arī citu organizāciju pārstāvji.