'Baltic International Bank' pārtraukusi sadarbību ar 1200 klientiem  (32)

Viņš norādīja, ka lēmums Latvijas bankās samazināt riskanto klientu skaitu, tostarp atteikties no sadarbības ar čaulas kompānijām ir saprotams un adekvāts process. "Mēs joprojām esam salīdzinoši jauna demokrātija, jauna finanšu sistēma, un tā iet cauri zināmai mācību līknei. Tikai 2015.-2016.gadā mēs valstiskā līmenī sapratām un sākām runāt par to, kas ir čaulas kompānijas, un tikai pēc tam sekoja nākamie soļi," teica Bolbats.

Viņš atzīmēja, ka "Baltic International Bank" 2016.gadā sāka risku samazināšanu un 70% klientu izskatīja Risku komitejā, kura vērtēja naudas atmazgāšanas novēršanas (AML), noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un citus riskus.

"Depozītu bāze pēc būtības tika samazināta divas reizes. Tad vēl nebija tik precīza fokusa uz čaulas veidojumiem, bet runa bija par risku pēc būtības un tā līmeņa samazināšanu. Arī tagad - normatīvi mainās, bet būtība paliek. Tev ir jāzina, ar ko nodarbojas tavs klients. Ja klients tev to neskaidro, tad mēs no šīm attiecībām cenšamies iziet - gan 2016.gadā, gan tagad. Tas nav tikai šā brīža jautājums. Taču nozarei viennozīmīgi vajag skaidru definīciju, kuri ir riskantākie klienti nerezidentu jeb starptautisko klientu lokā. Diemžēl AML riski ir ikvienā klientu lokā. Ja tu strādā ar naudu, tad tas ir risks, kurš vienkārši ir. Tādēļ ļoti labi ir, ka tagad tiek pieliktas pūles, lai skaidri definētu, kādēļ čaulas kompānijas ir riskantākās no nerezidentu klientiem. Katram riskam ir savas pazīmes. Tas gan nebūt uzreiz nenozīmē, ka iemesls ir bijis mēģinājums izvairīties no nodokļu maksāšanas vai vēlme atmazgāt naudu. Taču potenciālā riska pazīmes ir. Tas ir tāpat kā, vērtējot kredītriskus, uzņēmuma negatīvs pašu kapitāls tiek uzskatīts par maksātnespējas pazīmi, bet tas vēl nenozīmē, ka risks īstenosies un maksātnespēja iestāsies. Tādēļ mēs uzskatām, ka mēs esam gatavi izmaiņām, un arī turpmāk samazināsim riska līmeni klientu portfelī," sacīja Bolbats.

Viņš informēja, ka 2016.gadā "Baltic International Bank" revīzijām atlasīja apmēram 1000 klientu, kas ir 70% no klientu bāzes, un sadarbību pārtrauca ar 616 klientiem, tostarp ar 302 klientiem sadarbība tika pārtraukta pēc bankas iniciatīvas, savukārt 2017.gadā banka pārtrauca sadarbību vēl ar 606 klientiem, tostarp lielākoties sadarbība tika pārtraukta pēc pašu klientu iniciatīvas, jo banka pārskatīja cenrādi un ieviesa jaunus AML atklāšanas noteikumus. "Ja klientiem vajadzēja lētu apkalpošanu maksājumu veikšanai, tad tie slēdza savus kontus," piebilda Bolbats.

Tajā pašā laikā viņš pauda viedokli, ka ir būtiski ne tikai precīzi definēt, kas ir riskantākie klienti, bet noteikt arī reālu termiņu nepieciešamo izmaiņu ieviešanai. "Vai tās ir 45 dienas vai seši mēneši -, es atļaušos nedod skaidru vērtējumu, kas ir adekvāti. Mana pieredze liecina, ka 45 dienās neko labu nevar ne uzsākt, ne izbeigt. Tādēļ domāju, ka ir nepieciešams valstiskā līmenī definēt gan to, kādi ir riskantie klienti, gan reālu termiņu nepieciešamo izmaiņu ieviešanai," teica Bolbats.

Viņš arī minēja, ka klientiem ir atšķirīgas riska pakāpes, tostarp augsta riska klients nav tikai čaulas veidojums. "Baltic International Bank" divus gadus ir strādājuši pie tā, lai iekšējās kontroles sistēmas un citus procesus pielāgotu tam, kāds ir vidējais riska līmenis portfelī, bet tagad banka fokusējas uz konkrētu klientu slāni - čaulas kompānijām.

"Jā, starptautiskajā biznesā tas [čaulas kompānijas] tiešām ir riskantākais klientu slānis. Pagājušā gada beigās tas veidoja 11% no mūsu klientu skaita un 28% no bilances atlikuma. Tie ir klienti, kurus mēs vismaz pēc vienas no pazīmēm esam atzīmējuši kā čaulas kompānijas. Mūsu fokuss līdz šim bija mazināt čaulas kompāniju ASV dolāru pārskaitījumu apmēru, jo riskam ir daudz dažādu seju. Mūsu ekspozīcija čaulas kompāniju ASV dolāru transakcijās bija 3%, kas ir patiešām minimāls rādītājs. Tāpat mūsu fokuss ir mazināt maksājumu pakalpojumu skaitu kā tādu. 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu samazinājums bija 40%. Tas ir tas, ko mēs darām jau visus pēdējos gadus. Ja tagad likumdevējs pasaka "Malači, un tagad to visu slēdziet mēneša laikā!", tad tas satrauc. Ir jāierobežo riskantāko klientu daļa. Tas ir skaidrs! Satrauc tas, ka retorika no valsts pārstāvju puses sākās ar informāciju par nepieciešamību samazināt visu ārvalstu klientu skaitu Latvijā līdz 5% no kopējā banku sektora klientu portfeļa, un dažās nedēļās esam nevēlamos klientus reducējuši līdz čaulas kompānijām. Finanšu zinības saka, ka katrai aktīvu un pasīvu grupai ir raksturīgi zināmi riski. Atkarībā no tā, kāda ir riska pakāpe, var arī lemt par rīcību. Taču nevar runāt par grupu. Tas ir no tās pašas operas kā aizliegt hipotekāro kreditēšanu tādēļ, ka krīzes laikā ar to bija problēmas," sacīja Bolbats.

Viņš norādīja, ka ikvienai bankai vienmēr ir bijis jāspēj regulatoram pierādīt, ka tā tiek galā ar vidējo risku, kuru ir uzņēmusies. "Vienmēr ir jāpārbauda patiesā labuma guvēji. Tas ir bijis jādara vienmēr!," sacīja Bolbats.

Viņš piebilda, ka šobrīd čaulas kompānijas raksturo tas, ka kompānija neveic reālu saimniecisko darbību un ir reģistrēta valstī, kur nav obligāti jāiesniedz finanšu atskaites, tādējādi nedodot bankai iespēju saprast, ko šis klients dara. "Ikviens baņķieris Latvijā ar šiem klientiem kontaktējas, skaidro, ka ir čaulas kompānijas pazīmes un, iespējams, būs jāslēdz konti. Tad ir jāskatās, kāda ir klienta reakcija. Iespējams, ir klienti, kuri paziņo, ka neko neskaidros, paņem savu naudu un dodas prom. Varbūt ir klienti, kuri iesniedz dokumentus, kuri apliecina, ka tā nav čaulas kompānija. Iespējams, ir klienti, kuri pasaka, ka viņi nezina, ko darīs. Ja mēs konstatēsim, ka tā ir čaulas kompānija pēc manis minētajām pazīmēm, mēs kontus slēgsim. Ja tu nezini, ko dara tavs klients, tad pret to ir nulles tolerances līmenis. Tādēļ es pašlaik jums konkrētu skaitu pateikt nevaru. Piemēram, es nevaru pateikt, ka mēs slēgsim kontus 11% klientu, kuri pagājušā gada beigās atbilda vismaz vienai čaulas kompānijas pazīmei, jo tas vēl nenozīmē, ka šiem klientiem būs raksturīgas abas manis minētās pazīmes. Vienlaikus mēs veicam arī stresa testus gadījumam, ja slēdzam visu šo 11% klientu kontus. Reālajā dzīvē tā notikt nevajadzētu, bet esam arī tam gatavi," uzsvēra Bolbats.

Viņš norādīja, ka "Baltic International Bank" darbības stratēģijā pausta vēlme samazināt maksājumu nodrošināšanas biznesu, bet daudz vairāk pārvaldīt kapitālu un strādāt pie sarežģītiem risinājumiem. "Mēs gribam papildus attīstīt aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus. Mūsu izaicinājums slēpjas tajā, ka esam samazinājuši biznesa riskanto daļu, bet jauno pakalpojumu apmēra pieaudzēšanai būs vēl nepieciešami vairāki gadi," sacīja Bolbats.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 2,668 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Bankas aktīvi 2017.gada 31.decembrī bija 303,348 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% jeb 5,041 miljonu eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 308,39 miljoni eiro.

Bankas lielākie īpašnieki ir Valērijs Belokoņs (69,9%) un Vilorijs Belokoņs (30,05%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2017.gada beigās bija 12.lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.