Latvijas valsts kopbudžetā banku sektors nodokļos pērn iemaksāja 176,32 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2016. gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija. Finanšu ministrija (FM) vēl nav lēsusi, kā šogad un nākamgad nodokļu ieņēmumus varētu ietekmēt plāns būtiski samazināt ārvalstu klientu apkalpošanu Latvijas bankās.
Lielāko īpatsvaru no banku nodokļu maksājumiem veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumi. Abu šo maksājumu apjoms pērn audzis.
Lielākais nodokļu maksātājs no bankām ir pēc aktīvu apmēra un pēc klientu skaita lielākā kredītiestāde Latvijā - "Swedbank". No "Swedbank" pērn kopbudžetā iemaksātajiem 35,26 miljoniem eiro 9,99 miljoni eiro bija valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 5,75 miljoni eiro – IIN maksājumi, liecina VID publicētie dati.
Tās bankas, kuru bizness vērsts uz ārvalstu klientu apkalpošanu, pagājušajā gadā nodokļos samaksājušas kopumā 72,73 miljonus eiro, liecina portāla "Delfi" aprēķini.
Infografikā iekļauti banku pērn veiktie nodokļu maksājumi VID, tomēr nodokļus maksā arī banku grupu uzņēmumi.
Piemēram, 2017. gadā "Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" kopbudžetā iemaksāja 1,22 miljonus eiro, abas "Swedbank" grupas apdrošināšanas sabiedrības kopā nodokļos samaksāja 1,78 miljonus eiro, "Swedbank līzings" samaksāja 277 790 eiro, "Swedbank īpašumi" - 215 310 eiro, "Swedbank atklātais pensiju fonds" – 123 650 eiro, liecina informācija VID datubāzē.
"SEB banka" VID iekasētajos nodokļos pērn iemaksāja 19,39 miljonus eiro, un vēl vairākus miljonus nodokļos samaksāja grupas uzņēmumi. "SEB bankas" ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke portālu "Delfi" informē, ka SEB grupa kopumā 2017. gadā nodokļu un nodevu maksājumos samaksāja gandrīz 27 miljonus eiro. Šī summa ietver ne tikai nodokļus, bet arī citus obligātos maksājumus, piemēram, Noguldījumu garantiju fondā, Vienotā noregulējuma fondā, finanšu stabilitātes nodevu un citus. Šajos maksājumos papildu nodokļiem "SEB banka" 2017. gadā samaksāja 4,6 miljonus eiro.
Savukārt likvidācijai lemtā "ABLV Bank" 2017. gadā nodokļos samaksāja 17,31 miljonu eiro, tajā skaitā 7,15 miljoni eiro ir IIN maksājumi, bet 9,4 miljoni eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. ABLV grupas uzņēmumi kopā pērn nodokļos samaksāja 20,93 miljonus eiro, informē grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Latvijā reģistrēto uzņēmumu datubāzes "Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka "ABLV Bank" 2017. gadā ierindojās lielāko IIN maksātāju topa astotajā vietā.
Līdz šim FM nav paudusi nekādas aplēses, kā nodokļu ieņēmumus ietekmēs plāns būtiski samazināt ārvalstu klientu apkalpošanu Latvijas bankās. Pašlaik ministrijā norit darbs, lai novērtētu šo pārmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību un budžeta ieņēmumiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes tiks aktualizētas jūnijā un nepieciešamības gadījumā koriģētas septembrī, portālam "Delfi" skaidro FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Tomēr jau tagad FM atzīst, ka riski pastāv. 10. aprīlī valdībā izskatītajā Latvijas Stabilitātes programmā ietvertajā pesimistiskajā ekonomikas attīstības scenārijā norādīts, ka strauja un nekontrolēta nerezidentu biznesa apkalpošanas samazināšanās Latvijā var radīt nevēlamu spriedzi finanšu sektorā, samazināt vidējās algas un privātā patēriņa pieaugumu.
"Vienlaikus, ņemot vērā ierobežoto nerezidentu biznesa apkalpošanā nodarbināto cilvēku skaitu, izmaiņu ietekme uz kopējo nodarbinātību valstī būs ierobežota, jo augsta pieprasījuma pēc kvalificēta darbaspēka apstākļos lielākajai daļai potenciāli darbu zaudējušo cilvēku nebūs problēmu iekļauties atpakaļ darba tirgū," rakstīts FM sagatavotajā dokumentā.
Šogad par darbinieku skaita samazināšanu jau paziņojusi gan likvidācijai lemtā "ABLV Bank", gan arī pašlaik lielākais spēlētājs ārvalstu klientu apkalpošanas biznesā "Rietumu banka".
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no visām tautsaimniecības nozarēm augstākā bruto darba samaksa pērn bija finanšu un apdrošināšanas darbību sektorā - 1921 eiro. Turpretī vidējā bruto darba samaksa Latvijā pērn bija 926 eiro.
"Swedbank" analītiķi martā nolēma samazināt samazināt Latvijas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes no 4,2% uz 3%, un viens no iemesliem šādam solim ir tas, ka šogad turpinās samazināties nerezidentiem sniegto finanšu pakalpojumus apjoms un tas notiks straujāk, nekā domāts iepriekš.
Finanšu pakalpojumu eksporta vērtība 2017. gadā samazinājās par 16,9% jeb 75 miljoniem eiro.
FM skaidro, ka finanšu pakalpojumu eksporta samazinājuma iemesls ir stingrākas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un sankcijas pret atsevišķām NVS valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!