Diskutējot par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), kas paredz bankām liegt sadarbību ar uzņēmumiem, kas vienlaikus neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību un kas reģistrēti valstī, kurā nav jāiesniedz finanšu pārskati, Ģenerālprokuratūras pārstāve Evija Daugule pauda bažas, vai grozījumos paredzētā institucionalizētā dažādu valsts un publisko iestāžu sadarbība pēc gadiem nenovedīs pie sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja NILLTFNL grozījumus 1. lasījumā.
Uz komisijas sēdi uzaicinātās Ģenerālprokuratūras pārstāve Daugule sacīja, ka prokuratūra atbalsta privātā un publiskā sektora sadarbību, bet tiesībsargājošajai iestādei radušās bažas, kā tiks noformulēta un atspoguļota institucionalizētā sadarbība. Viņa pauda, ka pastāv iespējamība, ka, piemēram, persona tiesā uzzinās, ka bijusi informācijas apmaiņa ārpus kriminālprocesa un vai tas nenozīmēs, ka pēc pāris gadiem būs šai personai jāstājas pretī ECT saistībā ar personas tiesību ierobežošanu. "Sanākot kopā pirmstiesas izmeklēšanas un kredītiestādēm un apspriežot šādu sensitīvu informāciju, tas rada bažas, vai tas ir tiesiski, pamatoti un kā šis mehānisms tiks ierobežots," teica Ģenerālprokuratūras pārstāve, piebilstot , ka jautājums ir arī, vai sadarbosies arī tiesas.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece pauda pārliecību, ka lūgusi arī Tieslietu ministrijas (TM) viedokli par sadarbības mehānismiem un bažas šajā jautājumā ir novērstas.
TM pārstāve Laila Medina komisijā apstiprināja, ka, runājot par sadarbības mehānismu, TM ir analizējusi šo jautājumu - kā nošķirt informāciju, ko iegūst Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārbaudē un ko iegūst kriminālprocesā -, lai veicinātu labāku izpratni un sadarbību starp iestādēm. Medina uzsvēra, ka NILLTFNL pantā ir ļoti konkrēta atsauce, ka apspriede par konkrētām situācijām ar konkrētiem gadījumiem notiek saskaņā ar tiem normatīviem aktiem, kas regulē kriminālprocesu vai FKTK pārbaudes.
Savukārt FM sadarbībā ar TM uzdots veikt precizējumus par informācijas atklāšanu, lai nodrošinātu tiesiskumu, ko minēja prokuratūra. Medina uzsvēra, ka "iedvesmas avots" ir citās valstīs esošie sadarbības mehānismi, kur tas tiek īstenots. Šajās valstīs starp iestādēm notiek vispārēja rakstura informācijas apmaiņa, lai uzlabotu iestāžu darbinieku prasmes un spējas. Tikai atsevišķos gadījumos apspriesti konkrēti gadījumi, un šajā ziņā to regulē katras iestādes regulējošie normatīvie akti. TM pārstāve atkārtoti norādīja, ka Kriminālprocesā noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst, bet vēl jārisina šis jautājums Kredītiestāžu likumā, un tas tiek darīts.
Kā vienu no piemēriem Medina minēja Lielbritāniju. Kolēģi no šīs valsts TM informējuši, ka viņiem problēmu no cilvēktiesību aspekta nav. Analizēts arī jautājums par datu aizsardzību un secināts: tā kā dati netiek nedz uzkrāti, nedz papildus apstrādāti, līdz ar to arī tie nav pakļauti Vispārējai datu aizsardzības regulai. Savukārt, ja dati tiek apstrādāti kriminālprocesa ietvaros, tad to regulē Kriminālprocesa likums.
Saeimas Juridiskais birojs, turpinot jautājumu par personu datu aizsardzību, pauda, ka jāpārskata, vai nav nepieciešami grozījumi citos likumos, jo nepieciešama savstarpējā tiesību normu saskaņotība. Tāpat biroja ieskatā secīgi nav izklāstīts jautājums par samērīguma principa ievērošanu. Nav šaubu, ka Kontroles dienesta izveidotajā grupā personu dati būs, tāpēc jānorāda, kā tiek vērtēta samērība un ka šis ir visatbilstošākais veids, kā personu datus saņemt un rīkoties, lai sasniegtu likumā noteikto leģitīmo mērķi. Proti, nav alternatīvu risinājumu mērķa sasniegšanai.
Biroja ieskatā jebkura darbība, datu izmantošana ir personu datu apstrāde. Pagaidām nav zināms, vai arī nekonkrētajās situācijās personu dati netiks izmantoti. Līdz ar to birojs aicināja Kontroles dienesta vadītāju ieskicēt praktisko darbību, kas varētu padarīt skaidrāku jautājumu par personu datu uzglabāšanu.
Komisijas iesākumā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītājs Viesturs Burkāns skaidroja, ka likuma grozījumi paredz institucionalizētu sadarbība. Arī patlaban tā jau noteikta likumā un praktiskā darbībā nedaudz izpaužas, bet ar grozījumiem tiek "pacelta jaunā līmenī", izveidojot jaunu grupu pēc Kontroles dienesta iniciatīvas. Šai grupai būs iespēja apspriest jautājumus sākotnējā stadijā, nevis jau tad, kad ir sākts kriminālprocess, skaidroja Burkāns. Līdz ar to ieplānotais process "ir vēl vienu soli iepriekš, lai novēršanā mēs jau varētu nodarboties ar organizētām shēmām un lielām grupām," skaidroja Burkāns.
Atbildot uz Juridiskā biroja aicinājumu izskaidrot praktisko sadarbību, Burkāns pauda, ka tā varētu būt sekojoša: Kontroles dienests saaicina potenciāli iesaistītās institūcijas un iesaistītie kopīgi vienojas par darba kārtību. Savukārt izmeklētājam, pirms vērsties pie Kontroles dienesta, pašam jāizvērtē, kuru daļu vēlas atklāt izveidotajai grupai un kura viņam ir aktuāla. Izmeklētājs sagatavo vēstuli, kas paliek arī kriminālprocesa materiālos, un ar to vēršas Kontroles dienestā. Izmeklētājam grupai jāizklāsta sava situācija un vajadzība, bet citi dalībnieki nāk klajā ar padomiem un to, ko viņi varētu tālāk darīt. Sanāksme tiek protokolēta, norādot, kas tajā piedalās un saistībā ar kuru kriminālprocesu tā notikusi.
FKTK pārstāvis Gvido Romeiko pauda, ka komisija ir ieinteresēta sadarbības veicināšanā, piebilstot, ka arī šobrīd jau likumā noteikts, ka Kontroles dienests ir tiesīgs saņemt informāciju, kas ir kredītiestādes rīcībā. Viņš apliecināja, ka čaulas kompānijas ir risks sektoram un FKTK iekšējās pārbaudes atklāj, ka pārmetumi tiek izteikti par to, ka čaulas kompānijām ne vienmēr tiek analizēta un precizēta to saimnieciskā darbība. Līdz ar to šis risks ir un tas var realizēties, pauda FKTK pārstāvis, papildinot, ka ir bijuši gadījumi, kad FKTK pieņēmusi, viņaprāt, adekvātus lēmumus attiecībā pret atsevišķām kredītiestādēm.
"Agrāk bija, ka automašīnas varēja pilsētā pārvietoties ar 60 kilometriem stundā, tad pateica, ka atļautais ātrums ir 50 kilometri stundā. Šis ir līdzīgi. Ja ir risks, ko ir grūti pārvaldīt, tad nosaka aizliegumu," noteica FKTK pārstāvis.
Komercbanku asociācija pārstāvis Jānis Brazovskis klātesošajiem norādīja, ka jautājums ir par augsta un sevišķi augsta riska klientiem. "Protams, arī pēc šiem grozījumiem paliks riski, pie kuriem turpināsim strādāt," noteica Brazovskis. Viņš norādīja, ka sadarbība ir svarīga un neiecietīga attieksme pret finanšu noziegumiem ir asociācijas vadmotīvs un princips. Asociācijas ieskatā institucionalizēta sadarbības forma ir nepieciešama gan valsts pusē, gan sektora pusē un tā ir gatava darīt visu, lai apkarotu šādus noziegumus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš sacīja, ka kamera atbalsta cīņu ar čaulām un sadarbības problēmām, taču būtu ļoti svarīgi, lai regulējums netraucētu normālai holdinga kompānijai un "šī situācija nesistu par reāli esošo biznesu". Tāpat viņš pauda zināmu neizpratni par to, ka likuma anotācijā teikts, ka grozījumiem nav ietekmes uz tautsaimniecību un administratīvo slogu, kā arī ietekmes uz budžetu neesot. Viņš pauda, ka būtu jāapzinās, ka var būt negatīva ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu.
Pēc diskusijām komisija lēma atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt to pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 23. aprīlis. Komisijas sēdē 2. lasījumā tas tiks skatīts 26. aprīlī.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 10. aprīlī valdība aiz slēgtām durvīm atbalstīja šos likuma grozījumus. Pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka valdība vienprātīgi atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka bankām būs jāpārtrauc sadarbība ar divām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām, un kas paredz izveidot jaunu sadarbību starp bankām un valsts institūcijām.
NILLTFNL definē trīs čaulas veidojuma pazīmes: uzņēmums neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību; uzņēmuma reģistrācijas valstī netiek prasīta finanšu pārskatu iesniegšana; uzņēmumam tā reģistrācijas valstī nav saimnieciskās darbības veikšanas telpas. Uzņēmums par čaulas veidojumu tiek uzskatīts, ja atbilst vienai vai vairākām no minētajām trim pazīmēm.
FM skaidroja, ka aizliegums attieksies uz divām pazīmēm – nav saimnieciskās darbības un nav prasības iesniegt finanšu pārskatus, jo tieši minētās divas pazīmes raksturo nozīmīgākos naudas atmazgāšanas riskus.
Aizliegums sadarboties ar iepriekšminētajām divām pazīmēm atbilstošiem čaulas veidojumiem būs jāievēro ne tikai bankām, bet arī citiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Valdība atbalstīja arī NILLTFNL grozījumus, kas ļaus uzlabot informācijas apmaiņu, lai labāk sekmētos finanšu noziegumu apkarošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
