Diskutējot par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), kas paredz bankām liegt sadarbību ar uzņēmumiem, kas vienlaikus neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību un kas reģistrēti valstī, kurā nav jāiesniedz finanšu pārskati, Ģenerālprokuratūras pārstāve Evija Daugule pauda bažas, vai grozījumos paredzētā institucionalizētā dažādu valsts un publisko iestāžu sadarbība pēc gadiem nenovedīs pie sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja NILLTFNL grozījumus 1. lasījumā.
Uz komisijas sēdi uzaicinātās Ģenerālprokuratūras pārstāve Daugule sacīja, ka prokuratūra atbalsta privātā un publiskā sektora sadarbību, bet tiesībsargājošajai iestādei radušās bažas, kā tiks noformulēta un atspoguļota institucionalizētā sadarbība. Viņa pauda, ka pastāv iespējamība, ka, piemēram, persona tiesā uzzinās, ka bijusi informācijas apmaiņa ārpus kriminālprocesa un vai tas nenozīmēs, ka pēc pāris gadiem būs šai personai jāstājas pretī ECT saistībā ar personas tiesību ierobežošanu. "Sanākot kopā pirmstiesas izmeklēšanas un kredītiestādēm un apspriežot šādu sensitīvu informāciju, tas rada bažas, vai tas ir tiesiski, pamatoti un kā šis mehānisms tiks ierobežots," teica Ģenerālprokuratūras pārstāve, piebilstot , ka jautājums ir arī, vai sadarbosies arī tiesas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
