Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), kas paredz bankām liegt sadarbību ar divām pazīmēm atbilstošiem čaulas veidojumiem jeb uzņēmumiem, kas vienlaikus neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību un kas reģistrēti valstī, kurā nav jāiesniedz finanšu pārskati.
Saeimas Preses dienestā norāda, ka likuma grozījumi rosināti, lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, kā arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem – čaulas kompānijām - būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai.
NILLTFNL nosaka, ka par čaulas kompānijām uzskatāmi uzņēmumi, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību, reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, un kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu starp valsts un privātajām institūcijām.
Atsaucoties uz likuma grozījumu anotāciju, Saeimas preses dienests norāda, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka sistemātiskie trūkumi banku iekšējās kontroles sistēmā norāda uz neatbilstošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, it īpaši to, kas saistīti ar ārvalstu klientu apkalpošanu, pārvaldīšanu, kas neļauj efektīvi novērst Latvijas banku sektora iesaisti šo līdzekļu legalizēšanā. Tādējādi ārvalstu klientu naudas plūsmas apkalpošanas ievainojamība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā ir vidēji augsta, un tas būtiski palielina risku, ka Latvijas bankas var tikt iesaistītas naudas atmazgāšanas darījumos.
FKTK sniegtie dati liecina, ka 2017. gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8% apmērā. Savukārt kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%.
Galīgajā lasījumā likuma grozījumus Saeimā plānots skatīt 26. aprīlī, un paredzēts, ka aizliegums bankām apkalpot čaulas kompānijas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 10. aprīlī valdība aiz slēgtām durvīm atbalstīja šos likuma grozījumus. Pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka valdība vienprātīgi atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka bankām būs jāpārtrauc sadarbība ar divām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām, un kas paredz izveidot jaunu sadarbību starp bankām un valsts institūcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
