Jauni pienākumi un sodi – Latvija stiprinās cīņu ar starptautisko sankciju pārkāpumiem  (84)

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka visas fiziskās un juridiskās personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, tādēļ tām jāpakļaujas noteiktajam regulējumam – jāievēro sankciju režīmi un jāziņo uzraudzības un kontroles institūcijām vai tiesībsargājošām iestādēm par darījumiem vai darbībām, kas varētu būt vērstas uz starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes.

Likumā rosināts noteikt, ka arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) būs jāuzrauga sankciju noteikto ierobežojumu ievērošana. Pašlaik jau likumā paredzēts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzrauga, vai sankcijās paredzētos ierobežojumus ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki.

Likuma grozījumi paredz, ka PTAC būs jāuzrauga, kā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un parāda atguvēji izpilda sankcijās noteiktos finanšu ierobežojumus. Savukārt VID būs jāuzrauga sankcijās noteikto finanšu ierobežojumu izpilde, piemēram, inkasācijas iestādēs un tādās iestādēs, kas nodrošina kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana, u.c.

Rosināts noteikt, ka FKTK var izdot normatīvos aktus attiecībā uz likuma subjektiem, kuru darbību tā uzrauga. Pašlaik likumā jau noteikts, ka FKTK komisija ir tiesīga pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tai skaitā lēmumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu.

Likumā plānots ieviest jaunu pantu, kas noteiks, ka FKTK, VID un PTAC uzraugāmie likuma subjekti atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, būs jāizveido sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma. Grozījumi definē, kas ir sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, un nosaka, ka prasības minētajai sistēmai nosaka atbilstošā uzraudzības un kontroles institūcija.

Likumā rosināts arī iekļaut jaunu pantu, kas noteiks, kādi sodi var tikt piemēroti par sankciju prasību neievērošanu.

FKTK tiesības noteikt sodus par sankciju prasību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem jau noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, tādējādi FKTK funkcijas netiks paplašinātas. Taču, ja likuma grozījumi tiks atbalstīti un stāsies spēkā, tad arī VID un PTAC būs tiesības noteikt sodus un uzraudzības pasākumus par sankciju prasību pārkāpumiem.

Grozījumi Starptautisko sankciju un Latvijas nacionālo sankciju likumā ir viens no Finanšu sektora attīstības padomes martā apstiprinātajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst aizdomīgas naudas klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā, izvairīties no naudas atmazgāšanas un starptautisko sankciju pārkāpumiem un uzlabot Latvijas valsts reputāciju.

Likuma grozījumus izstrādājusi Ārlietu ministrija, balstoties uz FKTK priekšlikumiem un konsultējoties ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi atbilst saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies kā Eiropas Padomes dalībvalsts, īpaši pašlaik notiekošā "Moneyval" komitejas veiktā Latvijas novērtēšanas procesa ietvaros, nodrošinot Finanšu darbības darba grupas (Financial Action Task Force, FATF) rekomendāciju ieviešanu.