Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati, kas rēķināti atbilstoši Eiropas Savienības metodoloģijai.
Ar budžeta pārpalikumu pagājušo gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.
2017. gadā sociālajā budžetā bija 83,3 miljonu eiro pārpalikums, savukārt 168,6 miljonu eiro deficīts bija centrālās valdības budžetā un 45,8 miljonu eiro deficīts – pašvaldību budžetā, liecina CSP dati.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2017. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 221,7 miljonus eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas 2010 metodoloģijai ir par 90,6 miljoniem eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP mazāks.
CSP dati rādi, ka 2016. gadā vispārējās valdības budžetā bija izveidojies pārpalikums 15,6 miljonu eiro apmērā jeb 0,1% no IKP. Togad pārpalikums bija pašvaldību budžetā 56,2 miljonu eiro apmērā, bet centrālās valdības budžetā bija 14,8 miljonu eiro deficīts un sociālās apdrošināšanas fondā – 25,8 miljonu eiro deficīts.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka pērn bilances pasliktināšanās iepretim 2016. gadam, kad valsts budžetā bija 0,1% pārpalikums, bija saistīta ar Eiropas Savienības fondu apguves kavēšanos. Pērn Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde paātrinājās, kas pasliktināja valdības un pašvaldību budžeta bilances. Sagaidāms, ka šogad budžeta deficīts pieaugs vēl, jo fondu apguve uzņems apgriezienus. Šogad deficīts varētu sasniegt 1,4% no IKP.
Vērtējot valsts finanses, "SEB bankas" ekonomists atzīst, ka fokusā ir nodokļu reformas ietekmes novērtēšana, ko, visticamāk, būs iespējams veikt uz gada beigām, un tās pilnveidošana. Pagaidām nodokļu ieņēmumu aktivitāte ir ļoti laba, kaut plāna izpilde nedaudz iepaliek.
Gašpuitis atzīst, ka ir ļoti būtiski sekot norisēm ekonomikā. Kaut šis gads joprojām sola labu izaugsmes tempu, notiekošais banku un tranzīta jomās tēriņos liek saglabāt piesardzību. Tā tiks atstātas vairāk manevra iespējas apstākļos, kad izaugsmes tempi kritīsies un būs nepieciešami fiskālie stimuli. Ir skaidrs, ka spiediens no daudzām jomām, jo īpaši sociālajām, nemazināsies, bet tikai augs. Tādēļ svarīga politiskā apņemšanās un skaidra komunikācija par ilgtspējīgas fiskālās politikas nepieciešamību, aicina ekonomists. Turklāt šajos apstākļos ir jāpatur arī prātā nepieciešamību tuvoties sabalansētam budžetam.
Pērn valsts parāds palielinājās par 700 miljoniem eiro, sasniedzot 10,8 miljardus jeb 40,1 % no IKP.
Gašpuitis skaidro, ka, saglabājoties ekonomikas izaugsmei, valsts parāda apjomi pieaugs, tomēr īpatsvars pret IKP mazināsies. Tuvākajos gados tas varētu slīdēt 35% no IKP virzienā. Tomēr straujāka parāda samazinājumam nepieciešama ekonomikas izaugsme un mērķtiecīga valsts politika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
