Delfi foto misc. - 58670
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kopējais noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā vairs būtiski nemazinās. Noguldījumu apjoms aprīlī turas 18 miljardu eiro robežās, aprīļa vidū noslīdot arī mazliet zem šī rādītāji, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Latvijas banku kontos turētie līdzekļi sāka aizplūst pēc 13. februāra, kad ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) rosināja ieviest sankcijas pret "ABLV Bank" un Latvijā sākās intensīvāka vēršanās pret aizdomīgas izcelsmes naudas apkalpošanu mūsu valsts kredītiestādēs.

13. februārī noguldījumu kopapjoms banku sektorā bija 20,52 miljardi eiro. Līdz februāra beigām noguldījumu apmērs bankās samazinājās par 5,5% jeb 1,13 miljardiem eiro. Savukārt martā kopējais noguldījumu atlikums samazinājās par 5,7% jeb par 1,09 miljardiem eiro.

Aprīli būtisks samazinājums vairs nav vērojams – 19. aprīlī noguldījumu atlikums Latvijas banku kontos bija 18,05 miljardi eiro, un tas ir par 0,2% mazāk nekā martā beigās. Aprīlī noguldījumu atlikums banku kontos kādu dienu aug, kādu – samazinās un kopumā svārstās 17,9-18,1 miljarda eiro robežās.

Iepriekš kopējais noguldījumu līmenis Latvijas bankās tik zems kā tagad bija 2012./2013. gadu mijā.

Februārī un martā noguldījumu samazināšanos veicināja gan vairāku simtu miljonu eiro aizplūšana no "ABLV Bank" pēc 13. februārī publicētā FinCEN ziņojuma un pirms maksājumu ierobežojumu noteikšanas bankai, gan arī 480 miljonu eiro nodošana Noguldījumu garantiju fondam, lai izmaksātu garantētās atlīdzības "ABLV Bank" noguldītājiem, gan noguldījumu aizplūde no citām ar ārvalstu klientiem strādājošām bankām.

Ieviešot iecerēto aizliegumu Latvijas bankās uzturēt kontus uzņēmumiem, kas atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm, no Latvijas banku sektora varētu aizplūst vēl vairāki miljardi eiro – ārvalstu klientu pieprasījumu depozīti jeb norēķinu kontu atlikumi, iepriekš prognozēja FKTK. Šai naudai nav ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību, uzsver amatpersonas.

Patlaban vērojama apņemšanās samazināt Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotāju un biznesu naudas klātbūtni Latvijas banku sektorā. "Mēs stabili esam daļa no Rietumu pasaules – ar visiem principiem –, un mēs vairs nevaram nosēdēt uz diviem krēsliem arī finanšu sektorā, kā mums pat likās pirms pieciem gadiem," iepriekš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Pēdējos pāris gados, kopš ārvalstu klientu segmentā strādājošās Latvijas bankas jau centušās samazināt augsta riska klientu apkalpošanu un no savām klientu bāzēm tīrījušas čaulas veidojumus, Latvijā vērojama tendence, ka kopējā noguldījumu apjomā aug Latvijas rezidentu noguldījumu īpatsvars, bet samazinās noguldījumi no valstu grupas, kas FKTK statistikā apzīmēta kā "citas valstis".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!