EP ziņotājs par 'baņķieru drāmu' – Latvijai jāuzlabo uzraugošās iestādes darbs  (109)

Atbildot uz jautājumu, ko, viņaprāt, par Latvijas valsti pasaka ziņas par "ABLV Bank" skandālu, Lūns sacīja: "Tās saka, ka jums ir problēma savā banku uzraudzības iestādē. Ja šos jaunumus jūs uzzinājāt tikai no Amerikas sniegtajām ziņām, tad kaut kas tiešām nav kārtībā ar jūsu pārraudzības sistēmu. Tas nenozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzētu iejaukties un pārņemt šo uzraudzību, bet tas nozīmē, ka jums ir problēmas, kas jāatrisina uzraudzības frontē".

Viņš arī prognozēja, ka nākamgad, EP apspriežot ziņojumu par Banku savienības izveides progresu 2018. gadā, deputāti "ABLV Bank" un Latvijas gadījumu apskatīs kā īpašu piemēru, kas raksturo problēmas ES bankās un dalībvalstu uzraugošajās iestādēs.

"Šis Latvijas bankas gadījums ir izpētes vērts. Tas atkal parāda, cik ļoti saistītā sistēmā mēs dzīvojam un cik liela ir ietekme vārdiem un lēmumiem par nozari, pat ja tie pieņemti citā kontinentā. Nākamā gada ziņojumā mums būs diskusija par to, kā šī situācija tika risināta un vai šis process rāda, ka kaut kas ir jāmaina," sacīja Lūns.

"Viens no lielajiem tematiem, kas šobrīd ir ļoti aktuāls – vai mums nozarē ir jāmaina atbildības sadalījums? Vai mēs varam izveidot tādu sistēmu, kurā ECB iegūst vairāk pilnvaru banku uzraudzībai un naudas atmazgāšanas risku uzraudzībai? Manuprāt, tas nebūtu labākais lēmums. Es redzu, ka mums ir citas institūcijas, kas spētu paraudzīt naudas atmazgāšanas problēmu. Pirmkārt, pa vienai katrā ES dalībvalstī. Mums būtu jāspēj panākt šo institūciju lielāka sadarbība, lai katra no tām zinātu, kas tai īstajā brīdī ir jāzina, lai spētu pieņemt konkrētus lēmumus," sacīja Lūns.

Viņaprāt, visi šie pienākumi tomēr nebūtu jāuztic ECB, jo tad tāpat, kā mēdz teikt par lielām un sistemātiski svarīgām bankām, ka tās ir pārāk lielas, lai ļautu tām sabrukt, būtu jāpadomā par ECB - vai nevar izveidoties situācija, kura ir pārāk liela, lai to spētu kontrolēt. Lūns piebilda, ka naudas atmazgāšanas risku novēršanā lielāku lomu, iespējams, varētu uzņemties Eiropas Banku iestāde vai Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde.

2018. gada martā apstiprinātajā ziņojumā par Banku savienības izveides progresu 2017. gada laikā iekļauts 17. punkts, kurā minēts: "[EP] uzskata, ka, pārbaudēs uz vietas iesaistot vairāk ECB darbinieku, varētu tikt palielināta banku uzraudzības neatkarība no valsts līmeņa apsvērumiem".

Lūns sarunā ar "Delfi" precizē, ka šajā gadījumā nav runa par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumiem, bet gan par kapitāla novērtēšanu dalībvalstu bankās.

"Jūs to redzat gan politikā, gan banku nozarē, kur mēs visi it kā zinām spēles noteikumus, bet, kā vēsta brīnišķīgs britu teiciens, kad sūdi nokļūst ventilatorā, tad iestājas panika un krīzi cenšamies risināt ar nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc ir labi, ja ir kāds stabils mehānisms, kas palīdz izvērtēt situāciju krīzes apstākļos. Un te, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs strādātu viens ar otru ciešāk, vairāk sadarboties. Tas nenozīmē to, ka ECB jābūt kontrolei pār katru mazāko sīkumu, bet gan to, ka vajadzības gadījumā jums ir pieejami cilvēki, kas pasaka, kas ir nepieciešams konkrētajā situācijā," sacīja Lūns.

Kā ziņots, 13. februārī FinCEN publicētais paziņojums, kurā saskaņā ar ASV pretterorisma likumu "Patriot Act" 311. sadaļu rosināts noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" - liegt bankai izmantot ASV dolāru korespondentbanku pakalpojumus un tādējādi neļaut piekļūt ASV finanšu sistēmai - par naudas atmazgāšanas novēršanas un starptautisko sankciju pārkāpumiem, paralizēja bankas darbu, līdz kredītiestādes akcionāri 26. februārī izlēma par bankas pašlikvidāciju. Tam gan vēl nepieciešams Latvijas banku uzrauga akcepts. "ABLV Bank" atbildes vēstulē FinCEN lūgusi atsaukt un nevirzīt tālāk ziņojumu.

Banku darbību Latvijā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tās vadītājs Pēters Putniņš iepriekš medijiem atzinis, ka ASV ziņojums par "ABLV Bank" pamatā saistīts ar bankas kādreiz pieļautiem pārkāpumiem. Par tiem banka jau ieprieksš tikusi sodīta vai arī tai uzdots pilnveidot savu darbību.

"Mans izskaidrojums par ASV rīcību ir tāds, ka diemžēl pagātni tā vienkārši nav iespējams izsvītrot no dienaskārtības," februārī preses konferencē sacīja Putniņš un atzina, ka diemžēl ABLV ir bijusi pietiekami sarežģīta pagātne naudas atmazgāšanas pārkāpumu jomā.

Toreiz FKTK vadītājs arī sacīja, ka naudas atmazgāšanas apkarošanā FKTK ir tikai viens no daudziem spēlētājiem ar ļoti šauru un specifisku uzdevumu klāstu un ka FKTK pēdējos pāris gados izdarījusi maksimāli daudz, lai novērstu aizdomīgas naudas klātbūtni Latvijas banku sistēmā.