Sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu bija iesnieguši atbildētāji. Otrdien uz tiesas sēdi no atbildētājiem bija ieradies tikai Dzintars Pelcbergs un Andrejs Surmačs. Pārējos atbildētājus pārstāvēja advokāti, bet Mārtiņš Zalāns nebija ieradies ne pats, ne kāds viņa juridiskais pārstāvis. Tiesa lēma lietu sākt skatīt bez atbildētāja Zalāna klātbūtnes, jo viņam paziņots par sēdi un viņš nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem.
Tiesa norādīja, ka saņēmusi vairākus lūgumus no prasītājiem par papildu pierādījumu pievienošanu, kā arī atbildētājas Svetlanas Ovčiņņikovas pieteikumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kam pievienots viens rakstveida pierādījums.
Pelcbergs tiesā norādīja, ka viņa pirmais pieteikums ir par viņa rīcībā esošu dokumentu kopiju pievienošanu, kuras prasītājs nav bijis spējīgs vai nav vēlējies pievienot. Dokumentā ir vadības lēmumi. Pelcbergs skaidroja, ka iepriekš prasītājs "mēģinājis iestāstīt", ka šo dokumentu veidlapu oriģināli ir pievienoti lietā, taču ne par pirmo, ne otro kredītu lietā dokumenti no valdes lēmuma neesot. Atbildētājs pauda, ka šo dokumentu nevar nebūt, jo bez tiem kredīts netiktu izskatīts un tam netiktu dota virzība. Šis dokuments parādītu pozīcijas, kuras bankas speciālisti izpētījuši un kāda informācija bijusi valdes rīcībā tobrīd, kad lemts par kredītu izsniegšanu. Tāpat viņš lūdza lietā pievienot vērtējumus, jo šo skaitļu un bilanču pozīciju atšifrējums parāda, kā revidenti atspoguļoja un novērtēja konkrētos kredītus.
Advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš lietā pārstāv bijušo bankas valdes priekšsēdētāju un tagadējo Rīgas domes deputātu Mārtiņu Bondaru un bijušo valdes locekli Ilzi Bagtasku, apgabaltiesā pauda, ka, viņaprāt, pirmās instances tiesas spriedums ir neparasts, un bijis tikai viens arguments prasītājam labvēlīga lēmuma pieņemšanai. Viņš pievienojās atbildētāju kolēģiem, uzsverot, ka pierādījumu lietā nevar būt par daudz. Viņaprāt, svarīgi ir pievienot informāciju saistībā ar nekustamo īpašumu pašreizējo izmantošanu. "Svarīgi saprast, vai varam vadīties no pārdošanas rezultāta. (..) Pārdošana, ko veicis likvidators, nav salīdzināma ar darbībām, ko veiktu banka normālā situācijā," sacīja Kvēps un pauda pārliecību, ka zaudējumu aprēķināšanas kārtība ir nepamatota.
Attiecībā uz Ovčiņņikovas pieteikumu par tiesvedības izbeigšanu viņas advokāts tiesā sacīja, ka tā pamatā ir Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums. Būtiski, ka var konstatēt, ka "prasītājs pret dažādiem subjektiem un dažādos veidos mēģina iekasēt naudu no personām, kas ar šo notikumu saistītas". Viņš norādīja, ka šī situācija nav normāla un "atkārtoti meklēt vainīgos uz tā paša priekšmeta un pamata nebūtu tiesas kompetencē, jo jārespektē tas, ka šis jautājums jau ir izšķirts".
Savukārt prasītāji pauda, ka šis lūgums būtu noraidāms, jo pieteikuma pamatā ir EST spriedums un kriminālprocesā pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Ovčinnakovu. Prasītāju ieskatā, nevar konstatēt argumentus, kas norādīti viņas pieteikumā, jo kriminālprocesā pieņemtajā lēmumā tiek vērtētas citas epizodes, kurās apsūdzība uzrādīta citām amatpersonām vai darbiniekiem. "Šis lēmums nevar būt par pamatu izbeigt tiesvedību civilprocesā," pauda "KMPG Baltics" pārstāvošie advokāti. Savukārt saistībā ar EST spriedumu lūgumā neesot minēta neviena Eiropas tiesību norma, un EST spriedums nekad nebūs tieši piemērojams. Tiesai ir saistošas EST spriedumā dotās atziņas, bet saistīt Civilprocesa likumā noteikto ar EST spriedumu neesot iespējams, pauda prasītāji.
Runājot par šiem lūgumiem, Kvēps norādīja, ka tiesvedības izbeigšanas pieteikums ir noraidāms, un šim viedoklim pievienojās arī citi atbildētāji un to pārstāvji. Pelcbergs tiesai pauda, ka neredz savā darbībā pārkāpumus, bet uzskata, ka lietas izskatīšana pilnā apmērā apelācijas instancē ir nepieciešama. Arī Surmačs. norādīja, ka savu vainu nesaskata.
Savukārt Kvēps tiesā pieteica lūgumu par pilnu bankas valdes sēžu protokolu izprasīšanu no prasītāja. Bondara un Bagatskas advokāts skaidroja, ka pirmajā instancē prasītājs sniedzis paskaidrojumu, ka oriģinālu nav, bet Kvēpa rīcībā esošā informācija liecinot, ka ir. Advokāts norādīja, ka strīds lietā ir par divu aizdevumu izsniegšanu, kas notikusi nepareizi. Valdes locekļu lēmumu par aizdevumiem kāda nekustamā īpašuma projekta kreditēšanai un jahtas iegādes kreditēšanai pieņemšana notikusi valdes sēdēs, kuras atbilstoši dokumentēta protokolos. Advokāts norādīja, ka tā ir ļoti svarīga informācija, kā katrs valdes loceklis balsojis attiecīgajā darba kārtības jautājumā. Savukārt lietā esošajos dokumentos neesot atrodama informācija par šiem apstākļiem, jo nav neviena "Krājbankas" valdes sēžu protokola, bet ir tikai izraksti, kuri, kā norādīja Kvēps, ir saturiski ļoti konspektīvi un tiem nav juridiska spēka.
Pavisam nesen advokāts uzzinājis, ka šie protokoli nodoti prasītājam pagaidu glabāšanai. Par to liecinājusi atbilde, kas saņemta no Latvijas Nacionālā arhīva, kas arī pievienota lūguma pielikumā. Kvēps lūdza atnest pilnu šo dokumentu oriģinālus, piemetinot, ka, nezinot, kā kurš ir balsojis, objektīvi šo lietu izskatīt nevar.
Otrs Kvēpa lūgums bija par Kirila Pastalovska, kurš bijis bankas darbinieks, personīgās lietas pievienošanu civillietas materiāliem. No Kvēpa skaidrojuma izriet, ka Pastalovskis pats personīgi gatavojis organizācijām izsniedzamo aizdevumu novērtējumu. Patlaban esot ierobežota informācija par to, kas bijis Pastalovskis un kādi bijuši viņa pienākumi. Pārbaudot arhīva krājumus, Kvēps secinājis, ka ir atrodama visa Pastolovska personas lieta, kurā esot "interesants dokuments", kas datēts ar 2012. gada martu. Šis dokuments ir rīkojums par Pastalovska atstādināšanu uz laiku, jo bankas administrators konstatējis, ka pārkāpta procedūra par aizdevumu izsniegšanu. Tāpat dokumenti rāda, ka administrators sācis viņa vesto kredītlietu pārbaudi.
Advokāta ieskatā no tā izriet trīs svarīga slietas, proti, iepriekš administrators nav minējis, ka Pastalovskis varētu būt izdarījis kaut ko nepareizi, gatavojot dokumentus. Vēl jo vairāk administrators paudis, ka viņam nekas nav zināms par bankas iekšējām procedūrām, bet redzams, ka 2012. gadā tomēr zināja procedūras un uz to pamata atstādināja darbiniekus, kā arī kredīti, kurus administrators pārbaudījis, lūgumu pamatoja advokāts.
Prasītāja puses advokāts Romualds Vonsovičs tiesā sacīja, ka šie lūgumi būtu noraidāmi. Viņš vaicāja, kā par valdes atbildību par zaudējumiem var būt atbildīgs Pastolovskis. "Lai pajautā Bondara kungam, kurš ir viņa klients. Viņš varētu atbildēt uz šo jautājumu, lai gan saka, ka nav saistīts ar šo lietu. Šis lūgums būtu noraidāms," sacīja Vonsovičs.
Runājot par lūgumu par protokolu pievienošanu, arī tas Vonsoviča ieskatā būtu noraidāms. Vonsovičs pastarpināti norādīja, ka, piemēram, tiesā nav iesniegtas nedz Bondara, nedz Bagatskas personu lietas, un, viņaprāt, šie materiāli būtu daudz vairāk attiecināmi uz lietu nekā Pastalovska personas lieta.
Vonsoviča kolēģis advokāts Dainis Lasmanis norādīja, ka prasītāju rīcībā esošajos dokumentos nav atzīmes, ka bankas vadības sēžu protokoli nodoti glabāšanā "Krājbankas" administratoram. Tomēr, neskatoties uz to, advokāta ieskatā apstāklis, kā tieši balsojis viens vai otrs valdes loceklis, nav izšķirošs un neatbrīvo no solidārās atbildības, jo prasība ir celta par valdes locekļu atbildību. "Vai Kvēps ir pajautājis, kā Bondara kungs un Bagatskas kundze ir balsojuši? Lietā nav strīda par to, ka viņi balsojuši par abu kredītu izsniegšanu," norādīja prasītāju pārstāvis.
Vonsovičs kolēģi papildināja, piebilstot, ka Bondars ir balsojis par abu kredītu piešķiršanu, tas ir zināms, jo balsojums bijis vienbalsīgs.
Pārējo atbildētāji un to pārstāvji uzskatīja, ka advokāta Kvēpa lūgums par attiecīgajiem dokumentiem ir atbalstāms.
Pēc pārtraukuma tiesa paziņoja, ka nolēmusi apmierināt Kvēpa lūgumu par pierādījumu, proti, bankas valdes sēžu protokolu izprasīšanu un uzlika par pienākumu prasītājam iesniegt sēžu protokolu oriģinālus, bet lūgumu par Pastalovska personas lietas pievienošanu noraidīja. Vēl tiesa daļēji apmierināja Pelcberga lūgumu, lemjot nepievienot lietas materiāliem kredītprojektu juridiskām personām, jo neattiecas uz strīdus periodu, un informāciju, kas sniegta citā civillietā. Ovčiņņikovas lūgumu par tiesvedības izbeigšanu tiesa noraidīja.
Prasītāju advokāts Lasmanis tiesu informēja, ka administrators iepriekšējā pārtraukuma laikā ir sagādājis jau visus valdes sēžu protokolus. Ņemot vērā, ka visi protokoli ir arhivēti gada griezumā, advokāts izteica piedāvājumu ar oriģināliem atbildētājus iepazīstināt sēdē, bet konkrēto sēžu kopijas iesniegt kā kopijas pievienošanai lietas materiāliem. Advokāts Kvēps norādīja, ka šāds risinājums viņu apmierina.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis portālu "Delfi" informēja, ka otrdien tiesa sāka lietas izskatīšanu pēc būtības, taču pušu paskaidrojumus sāks uzklausīt ceturtdien, 26. aprīlī, pulksten 13.
Jau ziņots, ka civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis Bondars.
Pirmās instances tiesa pērnā gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem. Valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus. Atbildētāji šajā lietā ir Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, kādreizējais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
"Latvijas krājbankas" administrators "KPMG Baltics" prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā. 2016. gadā Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot "Latvijas krājbankas" faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai.
Saskaņā ar pirmās instances tiesas lēmumu "Latvijas krājbankas" lietā no Bondara un vēl sešiem bijušajiem bankas valdes locekļiem jāpiedzen 15 miljonus eiro. Katru mēnesi viņam ļauts saņemt tikai minimālo algu.
Rudenī tiesa piemērojusi prasības nodrošinājumu, apķīlājot viņam piederošo ģimenes māju Salacgrīvā, automašīnu, kā arī bankas kontu. Deputāts uzskata, ka šāds lēmums ir nesamērīgs, un politiķis apsvēris domu Latviju pamest.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
