Naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumu kontrole vismaz eirozonas līmenī būtu nododama vienotai uzraudzībai, šādu viedokli ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) komitejas finanšu noziegumu novēršanas jautājumos rīkotajā publiskajā uzklausīšana viedokli pauda Latvijas banku uzraugs Pēters Putniņš.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja domām, naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumu uzraudzības nodošanai vienai centralizētai organizācijai varētu ietaupīt daudz naudas. Šāda vienota institūcija, kas varētu uzraudzīt netīrās naudas risku kontroli, varētu būt piesaistīta Eiropas Centrālajai bankai līdzīgi kā tas pašlaik ir ar Vienoto uzraudzības mehānismu, EP deputātiem viedokli pauda Putniņš.
Latvijas banku uzraugs aicināja pievērst uzmanību jautājumam, no kurienes atnāk un kur paliek nauda, kuras apkalpošana Latvijā atzīta par aizdomīgu un par ko Latvijas kredītiestādes sodītas.
Piemēram, kaut arī Latvijā neviena banka nav tieši pārkāpusi Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas, tomēr vairākas bankas tikušas sodītas par iespējamiem netiešiem pārkāpumiem. Latvija ir vienīgā valsts, kas šādus sodus piemērojusi, kaut arī šī nauda Latvijas bankās nenokrita no Mēness un arī nepazuda nezināmā virzienā, bet gan tika procesēta caur daudzām Eiropas valstīm. "Neesam dzirdējuši, ka vēl kāda cita jurisdikcija būtu pieņēmusi kādus mērus šajā gadījumā. Par to arī būtu jādomā," aicināja Latvijas banku uzraugs.
Putniņš vērsa uzmanību, ka arī pēc "ABLV Bank" darbības pārtraukšanas šajā bankā apkalpotā nauda neaizies uz trešās pasaules valstīm. Šīs bankas apkalpotie līdzekļi aizies atpakaļ uz Krieviju un atkal atradīs ceļus arī uz Eiropas Savienību. Arī šim jautājumam ir vajadzīga vienota pieeja, viedokli pauda Latvijas banku uzraugs. FKTK priekšsēdētāja vērtējumā, nav normāla situācija, ka Latvijā banka pārtrauc darbību naudas atmazgāšanas pārkāpumu dēļ, taču citas bankas pēc tam aizdomīgo naudu turpina apkalpot.
Latvijas nostāja ir, ka vienota naudas atmazgāšanas risku uzraudzība būtu ļoti ieteicama iniciatīva un tas ir vienīgais risinājums, ja gribam efektīvi kontrolēt nelegālu līdzekļu plūsmu eirozonā, sacīja FKTK vadītājs.
Atbalstu centralizētai naudas atmazgāšanas risku kontrolei pauda arī Igaunijas un Maltas pārstāvji.
Naudas atmazgāšanas risku kontrole pašlaik ir nacionālo institūciju kompetences jautājums. Tomēr pēc tam, kad februāra vidū publicētais ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb FinCEN ziņojums par "ABLV Bank" paralizēja bankas darbu parādījās jautājums, kā uzraudzības pienākumus veicis "ABLV Bank" tiešais uzraugs Eiropas Centrālā banka.
EP komiteja finanšu noziegumu novēršanas jautājumos ceturtdien rīkotajā publiskajā uzklausīšanā runāja par cīņu ar naudas atmazgāšanas riskiem Eiropas Savienības banku sistēmā. Komiteja interesējās par Latvijas, Maltas un Igaunijas gadījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
