Būtu nepieciešams grozīt Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu banku nozares uzraudzības jomā, lai nepieļautu neskaidras situācijas ar bankas licences anulēšanu un likvidācijas sākšanu gadījumā, ja kredītiestāde atzīta par tādu, kas ir nonākusi finanšu grūtībās vai varētu nonākt finanšu grūtībās. Šādu viedokli pauž Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.
Viņa rosina grozīt ES direktīvu un regulu, nosakot, ka automātiski tiek sākts bankas likvidācijas process, tiklīdz kredītiestāde tiek atzīta par tādu, kas "ir vai varētu nonākt finanšu grūtībās", un pieņemts lēmums, ka bankas glābšana nav sabiedrības interesēs.
ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vēstulē Eiropas Parlamenta deputātam izklāsta, ka pašlaik var veidoties neskaidras situācijas, jo iespējamas būtiskas atšķirības starp Eiropas un nacionālo tiesisko regulējumu.
ES direktīva un regula paredz, ka ne tikai aktuālais likviditātes stāvoklis, bet arī iespējamas likviditātes problēmas tuvā nākotnē var būt iemesls, lai banku atzītu par tādu, kas "ir vai varētu nonākt finanšu grūtībās".
Savukārt nacionālo valstu regulējums par maksātnespējas ierosināšanu parasti paredz, ka lēmuma pieņemšana balstīta uz aktuālo finanšu stāvokli, proti, lai ierosinātu maksātnespējas procesu, likviditātes grūtībām ir jau jāpastāv.
"Delfi" jau ziņoja, ka neskaidra situācija ar "ABLV Bank" licenci bija izveidojusies februāra beigās, kad ECB konstatēja, ka "ABLV Bank" ir vai varētu nonākt finanšu grūtības, un Vienotā noregulējuma valde atzina, ka bankas glābšanas nav sabiedrības interesēs. ECB publicēja paziņojumu, ka tiks veikta "ABLV Bank" likvidācija atbilstoši Latvijas likumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos "ABLV Bank", bet vienlaikus norādīja, ka bankas licence ir spēkā un tālākais bankas liktenis atkarīgs no tās tiešā uzrauga ECB.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tobrīd radušos situāciju raksturoja kā juridisku kalambūru. Šo kalambūru atrisināja "ABLV Bank" akcionāri, izlemjot par kredītiestādes pašlikvidāciju. "Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa sākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu," akcionāru lēmumu par pašlikvidāciju iepriekš pamatoja "ABLV Bank" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Savukārt maija sākumā "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri vērsās Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot izvērtēt ECB un Vienotā noregulējuma valdes februārī pieņemtos lēmumus. "ABLV Bank" uzskata, ka šajā lietā ir neatbildēts jautājums, vai Vienotā noregulējuma valde un ECB drīkstēja lemt, ka bankai jātiek likvidētai saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu.
"ABLV Bank" uzskata, ka vēl viens būtisks tiesai izvērtējams jautājums ir, vai ECB un Vienotā noregulējuma valde sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. "ABLV un tās Luksemburgas meitas banka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. ABLV un tās Luksemburgas meitas bankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. ABLV tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas FinCEN publicētā priekšlikuma," pieteikumā tiesai norāda "ABLV Bank".
Lai "ABLV Bank" varētu sākt pašlikvidāciju, nepieciešams Latvijas banku uzrauga akcepts. Ja FKTK bankas pašlikvidācijas projektu akceptēs, tad komisija iesniegs ECB lēmuma projektu par bankas licences anulēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
