ES līdzekļi kohēzijai jāsaglabā līdzšinējā apmērā, vienisprātis ir Polija un Latvija  (1)

Viņš skaidroja, ka jautājumā par nākamo ES daudzgadu budžetu, abas valstis vairākas lietas redz līdzīgi un EK piedāvājums ir pamats diskusijām, īpaši, par kohēzijas politiku, kur piešķirto līdzekļu apjoma saglabāšana līdzšinējā apmērā ir būtiska. Pēc Rinkēviča domām, diskusijas par kohēzijas politiku būs ļoti būtiskas, jo dzīves līmeņa izlīdzināšana ir viens no veiksmīgas ES attīstības priekšnoteikumiem.

Tāpat puses diskutējušas arī par to, ka šis gads abām valstīm ir īpašs, jo Latvija svin savu simtgadi, bet Polija 11. novembrī atzīmēs Polijas valsts atjaunošanu. "Šis gads ir īpaši piesātināts ar publiskās diplomātijas un kultūras pasākumiem un augstu vizīšu apmaiņu. Būsim īpaši priecīgi jau jūnija nogalē Latvijā sveikt Polijas prezidentu Andžeju Dudu," paziņoja Latvijas ārlietu ministrs, piebilstot, ka tiek strādāts arī pie tā, lai divpusējo attiecības attīstītos ne tikai politiskajā, kultūras un izglītības jomā, bet arī tirdzniecības un ekonomikas jomās.

Tikšanās laikā ārlietu ministri pārrunāja arī drošības situāciju. "Pārrunājām gatavošanos NATO samitam un konstatējām, ka viedokļi sakrīt. Esam apmierināti, kā tiek pildīti Varšavas samita lēmumi, tomēr vienlaikus vēl ir vesela rinda jautājumu, pie kā jāstrādā - komandvadības sistēma, hibrīdapdraudējumi, pretgaisa aizsardzība un jūras elements," teica Rinkēvičs, norādot, ka šajos jautājumos puses vienojušās turpmāk konsultēties.

Amatpersonas daudz apspriedušas arī jautājumus, kas skar Krieviju, situāciju Ukrainā un ES aizsardzības identitāti, nonākot pie secinājuma, ka daudzas lietas saredz līdzīgi. Latvijas ārlietu ministrs arī pateicās Polijai par tās atbalstu un tiešu dalību NATO vadītajos spēkos Latvijā.

Savukārt Polijas ārlietu ministrs apliecināja, ka vizīte Latvijā bijusi ļoti auglīga un galvenie abu valstu politikas virzieni sakrīt. Pēc viņa domām, Latvijas un Polijas divpusējās attiecības ir labas un tās ir ievirzītas labā gultnē. Ekonomiskajā sadarbībā ministrs izcēla "Via Baltica" un "Rail Baltica" projektus. Polijas ārlietu ministrs arī atgādināja, ka abas valstis veiksmīgi sadarbojas aizsardzībā un atbalsta viena otru Polijas un Latvijas neatkarības saglabāšanā.

Čaputovičs norādīja, ka Polija cīnīsies par no kohēzijas un lauksaimniecības programmām nākošo līdzekļu uzturēšanu līdzšinējā līmenī, jo uzskata tās par ļoti būtiskām. Viņš arī atzīmēja, ka puses pārrunājušas attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju.

"ES daudzgadu budžetu sarunu kontekstā veidojas tāda kā kohēzijas fonda draugu grupa un tajā esam padsmit valstis, kuras vēlas kohēzijas politiku uzturēt līdzšinējā līmenī. Pateicoties kohēzijas programmai, valstij ir iespējams sasniegt attiecīgu līmeni un tuvināties Eiropai," teica Čaputovičs, piebilstot, ka iespējamos mēģinājumus ES fondu līdzekļus nākamā daudzgadu budžetā savienot ar likuma varu uzskata par negodīgu un absurdu principu.

Komentējot EK un Polijas strīdu par likuma varu, Polijas ārlietu ministrs skaidroja, ka sarunas šajā jautājumā virzās labi, taču vēl nepieciešams pie šī jautājuma strādāt. Vienlaikus ministrs pauda nostāju, ka Polijā veikto reformu mērķis ir padarīt efektīvāku un neatkarīgāku tieslietu sistēmu, un, atšķirībā no EK, nekādus apdraudējumus nesaskata.

Tikmēr Rinkēvičs pauda cerību, ka dialogs starp EK un Poliju likuma varas jautājumā būs konstruktīvs un atvērts. "Ir panākts zināms progress, bet ir būtiski saprast, ka ES ir ne tikai finanšu un ekonomikas savienība, bet arī vērtību savienība. Mēs esam ieinteresēti, lai šo jautājumu atrisinātu maksimāli ātri. Ceru, ka puses spēs panākt progresu, kurā tiks ievēroti likuma varas principi un vienlaikus arī Polijas suverenitāte lemt pašai," teica Rinkēvičs.