Medijs: kuluāros Kušnera pārapstiprināšanu Latvijas Bankā saista ar FKTK padomes reformām

Saskaņā ar "Dienas" vēstīto likuma izmaiņas, kuras šonedēļ apsprieda un apstiprināja koalīcija, ļautu septembrī ar Saeimas balsojumu nomainīt trīs no pieciem FKTK padomes locekļiem, amatā atstājot vien padomes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni.

Jautājums par Kušnera atkārtotu apstiprināšanu amatā uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas galdiem nonācis vienlaikus ar grozījumiem FKTK likumā un abus lēmumus, kā raksta "Diena", lobē komisijas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Deputāts gan laikrakstam norādījis, ka vēl nezina, vai Kušners tiks atkārtoti apstiprināts, jo komisijā neesot bijis "skaidra, strikta atbalsta, bet arī ne noraidījuma".

Kušners darbu LB sāka kā šobrīd par kukuļošanu aizdomās turētā LB prezidenta Ilmāra Rimševiča padomnieks. Tiesa, politiķus gan bažīgus darot ne vien apstāklis, ka Kušners ir Rimšēvičam pietuvināta persona, bet arī viņa saistība ar čaulas kompānijām. Proti, būdams LB Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un Rimšēviča padomnieks, Kušners 2005. gadā bija arī ofšorā bāzētas kompānijas ''Carew Estates LLC'' rīkotājdirektors un šajā statusā slēdza aizdevuma līgumu par aptuveni 1,2 miljoniem eiro, kurus piešķīra kāda Lina Cvetkova.

Lai arī grozījumi FKTK likumā tiek skaidroti ar nepieciešamību noteikt divu amata termiņu ierobežojumus padomes locekļiem, tajā iestrādātas vēl citas būtiskas nianses: FKTK padomes locekļus turpmāk amatos apstiprinātu Saeima, nevis FKTK priekšsēdētājs, un triju padomes locekļu, kuri vienlaikus arī vada FKTK departamentus – Gvido Romeiko, Ludmila Vojevoda un Nora Dambure –, pilnvaras beigtos līdz ar Saeimas balsojumu par citu kandidātu iecelšanu. Kā norāda laikraksts, ja regulatora padomes locekļus turpmāk iecels Saeima, tas teorētiski paver politiskās tirgošanās iespējas par kandidatūrām.

Parādnieks koalīcijas sēdē esot paudis uzskatu, ka Romeiko un Vojevoda amatos ir "aizsēdējušies" un pēdējo notikumu kontekstā viņiem jāuzņemas atbildība par banku uzraudzības trūkumiem. Koalīcijas partneru un premjera reakcija esot bijusi atbalstoša, raksta "Diena". "Doma ir nomainīt visus trīs," laikrakstam teicis Parādnieks, apzvērot, ka nekādu aizkulišu sarunu un vienošanos par kandidātiem vēl neesot.

Elektroniskajā FKTK likuma grozījumu dokumentā par tā autori uzrādīta Indra Vilka-Meļņičenko, kura kopš 2015. gada strādājusi Maksātnespējas administrācijā un kļuvusi par departamenta direktori. Šā gada 4. janvārī Vilka-Meļņičenko amatu atstājusi, lai kļūtu par Parādnieka palīdzi. Deputāts laikrakstam nenoliedz, ka pie grozījumiem abi strādājuši kopā, bet ideja par tiem gan esot radusies diskusijās Budžeta un finanšu komisijā.

Atsaucoties uz "Lursoft" pieejamajiem datiem, laikraksts vēsta, ka Vilka-Meļņičenko pērn kā Maksātnespējas administrācijas pārstāve piedalījusies SIA ''Dzimtā sēta'' maksātnespējas procesa uzraudzībā un kopā ar Dzimtās sētas administratoru Māri Sprūdu parakstījusi 2017. gada 6. aprīļa kreditoru sapulces protokolu. Par pārkāpumiem ''Dzimtās sētas'' maksātnespējas procesā Sprūdam celta apsūdzība. Šī krimināllieta ir apvienota ar "Trasta komercbankas" (TKB) likvidācijas lietu, jo centrālā figūra abās ir Sprūds, marta sākumā vēstīja LTV raidījums ''De facto''. Parādnieks gan laikrakstam apgalvojis, ka abus faktus būtu aplami saistīt kopā, jo Vilka-Meļņičenko no Maksātnespējas aģentūras puses tiesībsargājošajām iestādēm esot sagatavojusi informāciju, bez kuras šo kriminālprocesu nebūtu.