Ēnu ekonomika Latvijā – 22% no IKP  (169)

''Iespējams, ka Latvijas ekonomika vienkārši ir lielāka nekā mēs domājam. [..] Ekonomika aug pat straujāk nekā domājam, bet tas, ka aug arī ēnu ekonomika nav labi,'' sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka.

Lielākā daļu no ēnu ekonomikas veidojot aplokšņu algas – ap 45%, vēl 37% ir neuzrādītie ienākumi, bet ap 17% – neuzrādītie darbinieki. Pētījumā arī secināts, ka nav izteiktu atšķirību starp ēnu ekonomikas apjomu lielākos un mazākos Latvijas uzņēmumos.

Pētījumā veiktās uzņēmēju aptaujas liecina, ka pērn augusi apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, kā arī apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem, šajā rādītājā Latvija apsteigusi Igauniju un Lietuvu. Uzņēmēji arī norādījuši, ka viņus diez ko neapmierina nodokļu likmes un normatīvā regulējuma nenoteiktība.

Runājot par nozarēm, kurās darbošanās pelēkajā zonā noris īpaši aktīvi, Sauka norādīja, ka līderos joprojām ir būvniecībā, kurā, lai arī ēnu ekonomikas apjoms ir sarucis, tas joprojām lēšams 35,2% apmērā. Būvniecībai seko pakalpojumu sektors (22,3%) un mazumtirdzniecība (22%).

Ēnu ekonomika augusi visās Baltijas valstīs. Ja Latvijā ēnu ekonomika auga par 1,3 procentpunktiem, tad Lietuvā tā augusi par 1,7 procentpunktiem un sasniegusi 18,2% no IKP, bet Igaunijā par 2,8 procentpunktiem un arī bijusi 18,2% no IKP.

Pētījumi veikti arī ārpus Baltijas un tajos atklāts, ka 2016. gadā Rumānijā ēnu ekonomikas apjoms bijis 33,3% no IKP, Moldovā – 29,7% – un Polijā – 25%.

''Līdz šim darbība vērsta, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un apkarotu negodīgo konkurenci,'' konferencē teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) veikto pētījumu, kurā gan izmantota cita metodoloģija, pērn ēnu ekonomika esot sarukusi.

Komentējot pētījuma rezultātus, raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka dati viņu pārsteidz.

Viņš pauda pārliecību, ka ir laiks meklēt jaunus risinājumus, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo līdzšinējie esot sevi izsmēluši. Kā piemēru viņš minēja varas gaiteņos izskanējušo ideju par tā sauktās "čeku loterijas" ieviešanu, kas gan pagaidām vēl nav realizēta.

"Viens no momentiem ir tas, ka daudzas lietas, kas ir labi izdarītas, piemēram, nodokļu reforma, esmu pārliecināts, ka dos rezultātu, bet ap šī gada vidu un dos rezultātu nākamajos pētījumos,'' teica Endziņš.

Taujāts par to, kā izskatāmies uz kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – fona, Endziņš atbildēja, ka, lai arī kaimiņiem joprojām iepaliekam, mūsu ēnu ekonomikas pieaugums pērn esot nelielāks nekā kaimiņiem.