Apskatot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) piemērus, secināms, ka gandrīz visi tirgū pieejamie UDA līgumi ieguldītājiem rada būtiskus zaudējumus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksa ir vienīgais faktors, kas padara šos produktus pievilcīgus klientiem, uzskata “Indexo” vadītājs Toms Kreicbergs.
No minētajiem piemēriem Kreicbergs secina, ka UDA dārdzība ir mākslīgi radīts efekts, jo daudzos gadījumos būtībā viens un tas pats ieguldījumu produkts tiek pārdots par daudz dārgāku cenu, pievienojot tam UDA juridisko statusu, kas ļauj izmaksas kompensēt ar nodokļu atmaksu. Patērētājs var panākt UDA līgumam ļoti līdzīgu efektu, piemēram, nopērkot klasiskās dzīvības apdrošināšanas polisi un papildus veicot noguldījumus depozītā (garantēts ienesīgums) vai ieguldījumu fondos (piesaiste tirgum).
Brīvā tirgus un efektīvas konkurences apstākļos UDA izmaksām būtu aptuveni jāatspoguļo šo komponenšu izmaksas ar nelielu korekciju administratīvo izmaksu segšanai. Jāatzīmē, ka līdz 2017. gadam vidējās izmaksas Latvijas 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāniem bija 1,5% gadā. Turklāt Latvijai vairrākkārt norādīts, ka šī izmaksu likme ir ārkārtīgi augsta, tostarp augstākā starp OECD valstīm. 3. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni ir vēl dārgāki, bet arī to vidējās izmaksas ir zem 2,0 % gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!