'Čaulas kompāniju' noguldījumu apjoms bankās Latvijā samazinājies par miljardu eiro  (14)

Tas nozīmē, ka ievērojami mazinājies arī šo "čaulas veidojumu" skaits. Vēl februāra beigās tas pārsniedza 26 tūkstošus.

Kopumā šobrīd situācija banku sektorā ir stabila, piektdien pēc kārtējās Ministru prezidenta vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Bankas turpina pārtraukt sadarbību arī ar citiem riskantiem klientiem un tas neesot viegli. "Joprojām ir atsevišķi gadījumi, kad uzņēmēji vai privātpersonas sniedz informāciju, ka kāda no bankām atsakās atvērt kontus vai apkalpot," LNT atzina ministre.

Lai novērstu iespējamos pārpratumus nākotnē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šobrīd izstrādā speciālu regulējumu, lai būtu skaidrākas definīcijas un normu piemērošanas kārtība bankās. "FKTK strādā pie definīcijas nerezidentu noguldītāju precizēšanai, lai bankām būtu skaidri spēles noteikumi - kādi klienti īsti nav vēlami šeit, ar kādiem ārvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem strādāt savukārt drīkst," precizēja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus ar atbrīvošanos no nevēlamiem klientiem nerezidentus apkalpojošās bankas turpina darbu pie savas darbības izmaiņām, pielāgojoties valsts līmenī uzstādītiem nosacījumiem nerezidentu noguldījumu apjomiem, ziņo raidījums.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 10. aprīlī valdība aiz slēgtām durvīm atbalstīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) grozījumus. Pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka valdība vienprātīgi atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka bankām būs jāpārtrauc sadarbība ar divām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām, un kas paredz izveidot jaunu sadarbību starp bankām un valsts institūcijām.

NILLTFNL definē trīs čaulas veidojuma pazīmes: uzņēmums neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību; uzņēmuma reģistrācijas valstī netiek prasīta finanšu pārskatu iesniegšana; uzņēmumam tā reģistrācijas valstī nav saimnieciskās darbības veikšanas telpas. Uzņēmums par čaulas veidojumu tiek uzskatīts, ja atbilst vienai vai vairākām no minētajām trim pazīmēm.

FM skaidroja, ka aizliegums attieksies uz divām pazīmēm – nav saimnieciskās darbības un nav prasības iesniegt finanšu pārskatus, jo tieši minētās divas pazīmes raksturo nozīmīgākos naudas atmazgāšanas riskus.

Aizliegums sadarboties ar iepriekšminētajām divām pazīmēm atbilstošiem čaulas veidojumiem būs jāievēro ne tikai bankām, bet arī citiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Valdība atbalstīja arī NILLTFNL grozījumus, kas ļaus uzlabot informācijas apmaiņu, lai labāk sekmētos finanšu noziegumu apkarošana.

26. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma šī likuma izmaiņas. Tās atbalstīja 57 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši, vēl četri deputāti atturējās, bet astoņi balsojumā nepiedalījās.