Gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumu plāns nav izpildīts  (10)

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo četru mēnešu periodu, valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums palielinājās par 92,4 miljoniem eiro, ko noteica nozīmīgais ārvalstu finanšu palīdzības un nodokļu ieņēmumu kāpums. Savukārt pašvaldību konsolidētā kopbudžeta pārpalikums, salīdzinot ar 2017. gada janvāri-aprīli, samazinājies par 23,2 miljoniem eiro, ko ietekmēja salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu kāpums (par 1,4%) un izdevumu pieaugums pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai (par 6,5%).

Kopbudžeta ieņēmumi janvārī-aprīlī veidoja 3 462,9 miljonus eiro un, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 329,3 miljoniem eiro jeb 10,5%. Nodokļu ieņēmumi attiecīgajā periodā palielinājušies par 216,5 miljoniem eiro jeb 8,7%, savukārt ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem vērojams 101,8 miljonu eiro jeb 27,1% kāpums. Nozīmīgākais palielinājums ir vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem – par 99,2 miljoniem eiro jeb 14,3%, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem par 54,9 miljoniem eiro jeb 8,3%, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem par 33,3 miljoniem eiro jeb 12,2%.

Neskatoties uz augsto ieņēmumu līmeni, salīdzinot pret iepriekšējo gadu, ieņēmumi šogad četros mēnešos bijuši zem plānotā. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns janvārī-aprīlī ir izpildīts par 98,8% un ieņēmumi bija par 33,3 miljoniem eiro mazāki nekā plānots. Jāatzīmē PVN ieņēmumu plāna neizpilde par 3,5% jeb 26,2 miljoniem eiro, ko ietekmēja augstais PVN atmaksu apmērs 2018. gada janvārī. To savukārt sekmēja izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, samazinot atmaksas termiņus pārmaksai, kam neizpildās tūlītējas atmaksas nosacījumi. Atmaksu kāpums ietekmēja arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plāna neizpildi. IIN plāna neizpilde bija 2,8% jeb 14,4 miljoni eiro, bet IIN atmaksas šā gada janvārī-aprīlī, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, bija par 54,1% lielākas. Savukārt augstākie virsplāna ieņēmumi vērojami uzņēmumu ienākuma nodoklim, plānu pārsniedzot par 3,8% jeb 5,5 miljoniem eiro. Pārējiem lielākajiem nodokļiem novirzes no plāna bija vērojamas mazākā apmērā.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumu kāpumu šā gada aprīlī noteica subsīdiju un dotāciju pieaugums. Kopbudžeta izdevumi šā gada četros mēnešos bija 3 223,0 miljoni eiro un, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tie palielinājušies par 260,1 miljonu eiro jeb 8,8%. Aprīļa mēnesī vien izdevumi kāpuši par 150,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2017. gada aprīļa mēnesi. Savukārt pieminētie subsīdiju un dotāciju izdevumi šā gada pirmo četru mēnešu periodā palielinājās par 94,3 miljoniem eiro jeb 17,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Pieaugušas subsīdijas elektroenerģijas lietotāju atbalstam, ierobežojot obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumus nākotnē (par 59,8 miljoniem eiro). Tāpat palielinājums vērojams subsīdiju izdevumos veselības nozarei, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai. Izceļams kapitālo izdevumu pieaugums, kas palielinājušies par 33,1 miljonu eiro jeb 23,2%. Kapitālie izdevumi galvenokārt pieauguši pašvaldību līmenī, kas skaidrojams ar aktīvu ES fondu projektu īstenošanu. Papildus jāizceļ izdevumu kāpums iemaksām ES budžetā, kas palielinājušās par 17,1 miljonu eiro jeb 25,5%, kā arī atlīdzībai un precēm un pakalpojumiem, attiecīgi par 39,0 miljoniem eiro jeb 5,9% un 21,8 miljoniem eiro jeb 5,4%, lielākoties pašvaldību līmenī.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada pirmajos četros mēnešos palielinājušies par 45,7 miljoniem eiro jeb 4,7%. Pensiju izdevumiem vērojams 27,0 miljonu eiro jeb 4,0% kāpums, salīdzinot ar 2017. gada janvāri-aprīli, savukārt pārējo sociālo pabalstu izdevumi pieauguši par 18,7 miljoniem eiro jeb 6,1%. Pieaugot ekonomiskai aktivitātei un samazinoties bezdarba līmenim, izdevumi bezdarbnieku pabalstiem katrā no šā gada pirmajiem mēnešiem bija zemāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā un janvārī-aprīlī kopā bija par 1,8 miljoniem eiro jeb 4,3% zemāki nekā pērn četru mēnešu periodā. Turpretī kāpums vērojams izdevumiem ģimenes valsts pabalstiem sakarā ar piemaksu par otro un nākamajiem bērniem ģimenē, kā arī izdevumiem slimības pabalstiem, ko nosaka pieaugošā apdrošināšanas iemaksu alga valstī.

Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta jeb 271,8 miljoni eiro.